Jaunas liecības par 11.–13. gadsimta ugunskapiem zemgaļu teritorijā: Tērvetes Viesturu kapulauka izpētes rezultāti
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.32.02Keywords:
senkapi, ugunskapi, apbedījuma inventārs, zemgaļi, apbedīšanas tradīcijasAbstract
Šajā pētījumā aplūkots un analizēts jaunatklātā Tērvetes Viesturu kapulauka arheoloģisko izrakumu materiāls, kas sniedz iepriekš nezināmas, nozīmīgas liecības par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām un materiālo kultūru 12.–13. gs. Rakstā aplūkots Tērvetes Viesturu kapulaukā atklātais ugunskapu inventārs, apbedījumu hronoloģija, apbedīšanas veids un konteksts.
References
Asaris, J., 1994. 11.–13. gs. zobena maksts bronzas uzgaļu tipi un to izplatība Kurzemē. Arheoloģija un etnogrāfija, 17, 21–28.
Boy, C., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Zeemalden in Kurland. Sb. Kurl. 1895–1896, 1–35.
Banyte-Rowell, R., et al., 2003. Zemgaļi senatnē. Latvijas Vēstures muzejs, Lietuvos Nacionalinis muziejus. Rīga.
Berga, T., 1996. Saliekamie svariņi Latvijā (10.–13. gs.). Arheoloģija un etnogrāfija, 18, 49–61.
Brīvkalne, E., 1974. Tērvetes saktas. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga, 121–140.
Caune, A., 1987. Jaunsaules Siliņu kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga, 45–55.
Ciglis, Griciuviene et al., 2004. Ciglis, J., Buža, Z., Radiņš, A., Grasis, N., Griciuviene, E., Grižas, G. Banyte-Rowell, R. Žemgaliai. The Semigallians. Baltu archeologijas paroda. Katalogas. Baltic Archaeological Exhibition. Cataloque. Vilnius.
Guščika, E., Vasks, A., 2010. Pētījumi Mežītes arheoloģisko pieminekļu kompleksā 2008. un 2009. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2008./2009. gadā. Rīga, 40–44.
Franciska no Moliano izmeklēšanas protokols 1312. gadā. 2010. No latīņu valodas tulkojis, priekšvārdu un komentārus sarakstījis Ē. Mugurēvičs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Jērums, N., 2008. Krustadatas Kurzemē. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 14. Rīga, 2008, 57–71.
Jērums, N., 2021. Tērvetes pilskalns. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga: Zinātne, 206–207.
Kazakevicius, V., 1998. Iš vėlyvojo geležies amžiaus baltų ginklų istorijos (kalavijų makštų galų apkalai). Lietuvos archeologija. Vilnius, 287–332.
Kochin, B. A., 1959. Zelezoobrabativajushie remeslo Novgoroda Velikovo, 65, 7–120.
Kraukle, R., 2011. Talsu pilskalns 10.–15. gadsimtā. Maģistra darbs. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. Rīga.
Lazdiņa, I., Vasks, A., 2012. Arheoloģiskie pētījumi Mežītes pilskalna apmetnē 2010. un 2011. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2010./2011. gadā. Rīga, 39–44.
LA – Apals et al., 1974. Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne.
Mägi, M., 2002. At the Crossroads of Space and Time. Graves, Changing Society and Ideology on Saaremaa (Ösel), 9th–13th centuries AD. Tallinn, CCC Papers.
Mugurēvičs, Ē., 1961. Svarīgākie ceļi lībiešu un latgaļu teritorijā. Arheoloģija un etnogrāfija, 3. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 61–81.
Mugurēvičs, Ē., 1974. Krustiņveida piekariņi Latvijā laikā no 11. līdz 15. gadsimtam. Arheoloģija un etnogrāfija, 11. Rīga: Zinātne, 220–239.
Mugurēvičs, Ē., 2008. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Ozere, I., 1986. Priveski-amuleti iz mogilnykov Kurzeme X–XV vv. Moskva: Nauka, 41–49.
Radiņš, A., 2000. Daugavas ceļš un Daugmale. Cauri gadsimtiem. Latvijas vēstures muzeja raksti, 7. Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 101–121.
Radiņš, A., 2002. Pirmo pilsētu veidošanās problēmas Latvijā. Latvijas vēstures muzeja raksti, 8. Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 143–152.
Svarāne, D., 2013. Pētījumi Latvijas seno metālu tehnoloģijā (11.–17. gadsimts). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Spirģis, R., 2008. Bruņrupuču saktas ar krūšu važiņrotām un lībiešu kultūras attīstība Daugavas lejtecē 10.–13. gadsimtā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Šnē, A., 2002. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās. Rīga: Intelekts.
The Curonians. Tribe Culture According to the Burial Data. Baltic Archaeological Exhibition. Catalogue. Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2009.
Teivens, A., 1985. Latvijas dzirnavas. Stokholma: Universaltryck Grafiska AB.
Tomašūns, A., 2016. Pārskats par valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa – Dambīšu senkapu (aizs. Nr. 9165) teritorijā veiktajiem arheoloģiskajiem izrakumiem.
Tomašūns, A., 2018. Arheoloģiskie izrakumi Dambīšu senkapos 2016. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016./2017. gadā. Rīga, 85–88.
Tomsons, A., 2018. Zobeni Latvijas teritorijā no 7. līdz 16. gadsimtam. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 27. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Toropina, G., 1986. Aizsardzības darbs kapulaukā pie bij. Lielvārdes pārceltuves un arheoloģisko pieminekļu apsekošana Cēsu rajonā. Arheologu zinātniskās atskaites sesijas materiāli par 1984. un 1985. gadu. Rīga: Zinātne, 109–112.
Urtāns, V., 1977. Senākie depozīti Latvijā. Rīga: Zinātne.
Vaska, B., 2008. Kuršu pakavsaktas un to ornaments. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 14. Rīga, 2008, 105–128.
Vaska, B., 2019. Rotas un ornaments Latvijā no bronzas laikmeta līdz 13. gadsimtam. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Vasks, A., 2008. Kurši Padurē? Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 14. Rīga, 153–166.
Vasiliauskas, E., 2001. XII–XIII a. žemgalių laidojimai. Lietuvos archeologija, 21. Vilnius, 335–354.
Vaškevičiūtė, I., 2004. Žiemgaliai V–XII amžiuje. Vilnius: Vilniaus pedagoginio universiteto leidykla, 2004.
Vaškevičiūtė, I., 2008. Pavirvitės kapinynas (X–XIII amžiai). Vilnius: Diemedis.
Vilka, A., Plankājs, E., Stivriņš, N., 2018. Jaunākie pētījumi Cēsu dzelzceļa stacijas kapulaukā. Arheoloģija un etnogrāfija, 30. Rīga: Zinātne, 131–148.
Zaltāns, K., 2012. T. s. tirgotāju komplekts Latvijas teritorijā vēlajā dzelzs laikmetā. Bakalaura darbs. Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. Rīga.
Zariņa, A., 1997. Kapi ar tirgotāja piederumiem Salaspils Laukskolas kapulaukā. Arheoloģija un etnogrāfija, 19. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 97–106.
Zariņa, A., 2006. Salaspils Laukskolas kapulauks. 10.–13. gadsimts. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
ZS – Zemgaļi senatnē, 2003. Rīga.
Zemītis, G., 2004. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Žeiere, I., 2017. Arheoloģiskais tērps, tā darināšana, valkāšana un komplektēšana mūsdienu Latvijā. Rīga: Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
