The Ciemalde mortuary site as an example of interaction between the environment and human activity in Zemgale
DOI:
https://doi.org/10.22364/aue.33.02Keywords:
Ciemalde field grave, Ciemalde cemetery, burial grounds, burial traditions, Semigallians, cultural landscapeAbstract
The article examines the long-term historical development of the pre-Christian and modern-day cemetery constituting the mortuary site of Jaunsvirlaukas Ciemalde at the head of the Lielupe glacial valley, in relation to the nearby populated locations, which together form a complex of archaeological sites centring on the Vedgas settlement. It can be confirmed with certainty that the pre-Christian and modern-day cemetery was in use in the 7th–13th centuries and from the 19th century to the present day, respectively.
Hypothetically or partially, the use of this site could be estimated as spanning the period from the 3rd century AD to the present day.
Even if burial was not undertaken at Ciemalde during certain periods, this site was respected and left its mark on the development of the surrounding cultural landscape. Sites with similar characteristics occur elsewhere in Zemgale, and this may be regarded as a distinguishing feature of this historical region of Latvia.
References
Avoti
Atskaņu hronika = Livlåndiche Reimchronik, 1998. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks. Ēvalda Mugurēviča priekšvārds, Ēvalda Mugurēviča un Kaspara Kļaviņa komentāri. Rīga: Zinātne.
Graudonis, J., 1978a. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Ciemaldes senkapos 1976.–1977. gadā. Sastādīts 1978. gada 20. februārī. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, VIAA 365.
Graudonis, J., 1978b. Pārskats par arheoloģiskajiem izrakumiem Vedgu apmetnē 1975.–1977. gadā. Sastādīts 1978. gada 16. februārī. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, VIAA 931.
Graudonis, J., 1979. Pārskats par 1979. gada arheoloģiskajiem izrakumiem Kakužēnu “Mīklas kalnā”. Sastādīts 1980. gada 15. februārī. LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuve, VIAA 405.
IH, 1993 – Latviešu Indriķis, 1993. Indriķa hronika = Henrici Chronicon. A. Feldhūna tulkojums. Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne.
Likums, 2007 – Par Eiropas ainavu konvenciju: likums. Latvijas Vēstnesis, 63.
Literatūras saraksts
Apals, J., Mugurēvičs, Ē., 2001. Vēlais dzelzs laikmets (agrie viduslaiki) 800.–1200. g. Latvijas senākā vēsture. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 290–377.
Atgāzis, M., 1976. Tērvetes arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1975. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1975. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 12–21.
Atgāzis, M., 1992. First finds of the Three-Armed (Trefoil) Brooches in Latvia. Die Kontakte zwischen Ostbaltikum und Sakndinavien in frühn Mittelaltter. Acta Universitatis Stockholmiensis, 9. Centre for Baltic Studies, University of Stockolm, 19–32.
Atgāzis, M., 2001. Vidējais dzelzs laikmets 400.–800. Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 232–289.
Bērziņš, V., Vasks, A., 2013. Latvijas aizvēsture (līdz 800. gadam). Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti, 1. sēj. Latvieši. Atb. red. Ilga Jansone un Andrejs Vasks. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 51–83.
Bielenstein, A., 1892. Die Grenzen des lettisches Volkstammes und letischen Sprache in der Gegenwart un dim 13. Jahrhundert. Sankt Petersburg.
Boy, K., 1896. Bericht über Ausgrabungen auf dem Kronsgute Zeemalden in Kurland. Seperatabdruck aus dem Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Mitau, 93–125.
Brīvkalne, E., 1960. Rakstītās ziņas un arheoloģiskās liecības par 9.–13. gs. “Mežotni”. Arheoloģija un etnogrāfija, 2. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 61–78.
Caune, A., 1987. Jaunsaules Siliņu kapulauks. Arheoloģija un etnogrāfija, 15. Rīga: Zinātne, 45–55.
Dunsdorfs, E., 1984. Kurzemes karakartes 17. un 18. gadsimtenī. Melburna: Kārļa Zariņa fonds.
Dunsdorfs, E., Spekke, A., 1964. Latvijas vēsture 1500–1600. Stokholma: Daugava.
Graudonis, J., 1977. Vedgu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1976. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1976. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 35–39.
Graudonis, J., 1978c. Izrakumi Lielupes krastā 1977. gadā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1977. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 40–46.
Graudonis, J., 2001. Agro metālu periods 1500.–1. g. pr. Kr. Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 116–185.
Graudonis, J., 2003. Lielupes krastos pirms gadu simtiem. Arheoloģiskie pētījumi Jaunsvirlaukas pagastā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Ģinters, V., 1939a. Senā Mežotne. 1938. gada archeoloģiskie izrakumi pilskalnā un kapulaukā. Senatne un Māksla, 1, 64–96.
Ģinters, V., 1939b. Senā Mežotne. 1939. gada izrakumi. Senatne un Māksla, 1, 15–45.
Ginters, V., 1940. Kādas nezināmas senas kultūras pēdas Lielupes krastos. Senatne un Māksla, 2, 65–85.
Jakovļeva, M., 2013. Valstiskums Latvijas teritorijā agrajos jaunajos laikos: Kurzemes un Zemgales hercogiste. Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti, 2. sēj. Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Atb. red. Tālavs Jundzis un Guntis Zemītis. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 122–149.
Jansons, G., 2004. Ikšķiles viduslaiku baznīca un pils. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Kalniņš, M., 2020. Arheoloģiskie izrakumi Avotiņu apmetnē. Arheologu pētījumi Latvijā 2018–2019. Sast. un red. Juris Urtāns un Ingrīda Līga Virse. Rīga: NT Klasika, 14–18.
Kurz, E., 1924. Vezeichnis alter Kultstätten in Lettland. Mitteilungen – Riga, 22 (2), 47–119.
LA, 1974 – Apals, J., u. c., 1974. Latvijas PSR arheoloģija. Rīga: Zinātne.
LKV, 1939 – Salgales ev. lut. draudze. Latviešu konversācijas vārdnīca, 19. sēj. Galv. red. A. Švābe, A. Būmanis, K. Dišlers. Rīga: A. Gulbis, 37364.–37365. sleja.
Mugurēvičs, Ē., Kļaviņš K., 1998. Komentāri. Atskaņu hronika = Livlåndiche Reimchronik. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis Valdis Bisenieks. Ēvalda Mugurēviča priekšvārds, Ēvalda Mugurēviča, Kaspara Kļaviņa komentāri. [Rīga]: Zinātne, 303–357.
Mugurēvičs, Ē., 2008. Viduslaiku ciems un pils Salaspils novadā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
Mašnovskis, V., 2007. Latvijas luterāņu baznīcas = The Lutheran Churches of Latvia. 3. sēj. Rīga: DUE.
Muižnieks, V., 2011. Arheoloģiskās liecības par 14.–18. gs. apbedīšanas tradīcijām Latvijas teritorijā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.
Muižnieks, V., 2015. Bēru tradīcijas Latvijā pēc arheoloģiski pētīto 14.–18. gadsimta apbedīšanas vietu materiāla. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 21. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.
Muižnieks, V., 2018. Iedzīvotāju migrācijas atspulgs Latvijas 13.–17. gs. arheoloģiskajā materiālā. Ceļā uz latviešu tautu. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja raksti, 24. Sast. Vitolds Muižnieks. Rīga: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 123–135.
Muižnieks, V., 2021. Dobeles kapsēta. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Atb. red. Andrejs Vasks, Gunita Zariņa. Rīga: Zinātne, 368–369.
Nikodemus, O., Kļaviņš, M., Krišjāne, Z., Zelčs, V., 2018. Latvija, zeme, daba, tauta, valsts. Zin. red. V. Zelčs. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds.
Renfrew, C., and Bahn, P. (eds.), 2005. Archeology. The Key Concepts. London and New York: Routlege.
Renfrew C., Level, V. E., 1979. Exploring Dominance: Predicting Polities from Centers. Mathematical Approaches to Culture Change, 145–167.
Simniškytė, A., 2009. Memory and identity: Genuine of fake? Once more on the question of the “Selonian” culture. In: Interarchaeologia, 3. Memory, society, and material culture. Papers from the Third Theorethical Seminar of the Baltic Archaeologists (BASE) held at the University of Latvia, October 5–6, 2007. Riga, Helsinki, Tartu, Vilnius, 99–110.
Stivrins N., Brown, A., Reitalu, T., Veski, S., Heinsalu, A., Banerjea, R. Y., Elm K., 2015. Landscape change in central Latvia since the Iron Age: multi-proxy analysis of the vegetation impact of conflict, colonization and economic expansion during the last 2,000 years. Vegetation History and Archaeobotany, 24, 377–391. DOI: 10.1007/s00334-014-0502-y.
Roper, D. C., 1979. The Method and Theory of Site Catchment Analysis: Advances in Archaeological Method and Theory. Springer International Publishing, Vol. 2., 119–140. https://www.jstor.org/stable/20170144.
Tomašūns, A., 2018. Arheoloģiskie izrakumi Dambīšu senkapos 2016. gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2016.–2017. gadā. Rīga: NT Klasika, 85–88.
Valk, H., 1999a. Rural cementeries of souther Estonia 1225–1800 AD. Visby, Tartu: Gotland University College, Centre for Baltic Studies.
Valk, H., 1999b. The Distribution of Medieval/Post-Medieval Burial Grounds of Western and Eastern Estonia: Association with Villages, Manors and Parish Centres. Europeans or not?: Local Level Strategies on the Baltic Rim 1100–1400 AD. N. Bolmkvist, S. O. Lindquist (eds.). Centre for Baltic Studies, Gotland University College, 215–230.
Vasiļausks, E., 2007. Zemgaļu zemes 12.–13. gs. Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja raksti III. Starptautiskās zinātniskās konferences “Lielupes upes baseins: kultūrvēsturiskā nozīme un ģeogrāfiskais faktors, kopīgais un atšķirīgais” referāti. Jelgava: Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, 18–40.
Vasks, A., 2001. Agrais dzelzs laikmets. 1.–400. g. Latvijas senākā vēsture: 9. g. t. pr. Kr. – 1200. g. Zin. red. Ē. Mugurēvičs, A. Vasks. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 186–231.
Zagorska, I., 1998. Vēlā paleolīta atradumi Lielupes baseinā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 4, 10–12.
Zagorska, I., 2012. Senie ziemeļbriežu mednieki Latvijā. [Rīga]: Zinātne.
Zeids, T. 1992. Senākie rakstītie vēstures avoti. Rīga: Zvaigzne.
Zemgaļi senatnē, 2003 – Zemgaļi senatnē = Žiemgaliai senovė, 2003. Teksta autori Rasa Banytè-Rowell, Zane Buža, Jānis Ciglis, Eglè Griciuvienè, Romas Jarockis, Arnis Radiņš, Ernestas Vasilauskas, Ilona Vaškevičiūte, Ingrīda Līga Virse, Irita Žeiere. Rīga: Latvijas vēstures muzejs, Lietuvos Nacionalinis muziejus.
Zemītis, G., 1984. Aizsardzības izrakumi Tērvetes sanatorijas dārza kapsētā. Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1982. un 1983. gada pētījumu rezultātiem. Rīga: Zinātne, 124–127.
Zemītis, G., 2004. Gaideļu–Viduču kapulauka vieta Jaunsvirlaukas un Salgales (Sidrabenes) pagasta arheoloģisko pieminekļu kontekstā. Pētījumi zemgaļu senatnē. Latvijas Vēstures muzeja raksti, 10. Rīga: N.I.M.S., 181–194.
Zemītis, G., 2020. Zemgaļu teritoriālā un sociālā organizācija 12.–13. gadsimtā. Vara. Zeme un sabiedrība: politiskās un sociālās transformācijas Austrumbaltijā 12. un 13. gadsimtā. Sastādījis Andris Šnē. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 60–81.
Žiemgallai, 2005 – Žiemgallai = The Semigallians. Žiemgaliai baltų archeologijos paroda, katalogas = The Semigallians, Baltic archaeological exhibition, catalogue [kataloga parengė Eglė Griciuvienė]. Vilnius: Lietuvos nacionalinis muziejus, Latvijas Vēstures muzejs.
