The Latvian Translation Scene at the Beginning of the 20th Century

Authors

  • Andrejs Veisbergs University of Latvia

DOI:

https://doi.org/10.22364/BJELLC.11.2021.09

Keywords:

translation history, Latvian, censorship, Russification, publishers, orthography

Abstract

The first decade of the 20th century was a period of huge advances and expansion in the Latvian translation scene. New, contemporary authors’ works became available to Latvian readers. The Latvian readership was consciously being integrated into general European literary trends. It was also a heyday of periodicals that published numerous translations, including numerous novels. There are countless parallel translations even reaching double digits. Translations included various genres and the traditional Latvian interest in plays was obvious. German was gradually losing its dominant positions as both a source and intermediate language, Russian was advancing. This period also saw a change of generations among translators, and with the new generation women became visible in translation scene. Practically all Latvian writers were also active translators. The translation method changed from localisation to a fidelity mode with a tendency towards foreignisation. Frequently translations now had prefaces and explanations by the translators. Translated literature now ranged from serious classical works to modern ones and from pulp literature to high quality creations. The quality of translations was also very varied. T he expansion of translation and the cultivation of new domains went hand in hand with the development of the Latvian language itself.

References

Apīnis, A. (1977) Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma.

Apīnis,A. (1991) Grāmata un latviešu sabiedrība līdz 19. gadsimta vidum. Rīga: Liesma.

Apīnis, A. (2004) Latviešu grāmatniecība un cenzūra līdz 1918. gadam. L. Limane, A. Apīnis (red.) Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam

(11.-54. lpp.). Latvijas Nacionālā bibliotēka. Reto grām. un rokr. nod.; Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Āronu Matīss (1900) Atgādinājums un lūgums. Baltijas Vēstnesis 9.5: 3.

Aspazija (1979) Dr. Bīlenšteina vēstule. Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1980. ga­dam. RAF (78.-79. lpp.).

Baltiņš, M., Druviete, I. (2015) Rainis un pārmaiņas latviešu valodā: pretrunīgais mantojums. I. Daukste-Silasproģe (red.) Rainim 150 (25.-34. lpp.). Rīga: LULFMI.

Baltiņš, M. (2019) Latviešu valodas statuss Latvijā pirms Pirmā pasaules kara.

A. Veisbergs (ed.) Valsts valodas komisijas Raksti X ‘Valoda un Valsts’

(87.-107. lpp.). Rīga: Zinātne.

Bērziņš, A. (1910) Mūsu dramatiskā rakstniecība. Jauna Raža. 12. Teodora sakopojumā (163.-178. lpp.). Rīgā: D. Zeltiņa apgahdibā.

Bērziņš, V. (2000) (red.) 20. gadsimta Latvijas vēsture. I. Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai 1900–1918. Rīga: LVIA.

Blinkena, A. (1996) Latviešu literārā valoda 19. gs. 80.–90. gados. Baltistica, XXXI: 241-247.

Borum, P. (1979) Danish Literature. Copenhagen: Det Danske Selskab.

Bračs, A. (1910) Mātes valodas nozīme. Latviešu Izglītības biedrības gada grāmata. II. Rīgā. 19-32.

Burima, M. (2002) Knuts Hamsuns. L. Bībere (red.) Ziemeļu zvaigznājs (282.-

lpp.). Rīga: LU LFMI, Zinātne.

Burima, M. (2007) Ibsens Latvijā. Rīga: Norden AB.

Daukste-Silasproģe, I. (2002) Hanss-Kristians Andersens. L. Bībere (red.) Ziemeļu zvaigznājs (17.-64. lpp.). Rīga: LU LFMI, Zinātne.

Daukste-Silasproģe, I. (2005) Vācu literatūra Latvijā – periodika un grāmatas (1890-1918). B. Kalnačs, I. Daukste-Silasproģe, Z. Gūtmane, J. Vērdiņa, M. Grudule (red.) Vācu literatūra un Latvija (556.-626. lpp.). Rīga: Zinātne.

Daukste-Silasproģe, I. (2015) Rainis un vācu literatūra: saskarsmes punkti. I. Daukste-Silasproģe (red.) Rainim 150 (223.-243. lpp.). Rīga: LULFMI.

Deglavs, A. (1926) Autobiogrāfija. Kopoti raksti, 1. sēj. Rīga: Jānis Roze.

Egle, K. (1972) Atmiņas. Rīga: Liesma.

Ezeriņš, J. (1908) Grāmatu plaukts. Dzimtenes Vēstnesis, 7.6: 2.

Grigulis, A., Treijs, R. (1992) Latviešu žurnālistikas vēsture. No pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam. Rīga: Zvaigzne.

Gudriķe, B. (1989) Rainis – pasaules dramaturģijas tulkotājs. B. Gudriķe (red.) J. Raiņa Tulkojumi. 1-4 sēj. (5.-20. lpp.). Rīga: Zinātne.

Gudriķe, B. (1999) Ungāru literatūra latviešu valodā. Rīga: Zinātne.

Gudriķe, B. (2004) Kā Mārcis Zīraks kļuva par Ziemciešu Mariju. Letonica, 10: 126-131.

Iekšzeme (1898) Baltijas Vēstnesis 17.6. 1898.

Ivbule, D. (2006) Ieskats Latvijas grāmatniecībā (1901-1905): Izdevumi mazākumtautību valodās. Bibliotēku Pasaule 35: 65-72.

Jaunsudrabiņš, J. (1957) Mana dzīve. Vesterosa: Ziemeļblāzma.

Jundze, A. (1994) Somu rakstnieku darbu publikācijas Latvijā 1885.-1917. ga­dā. Ā. Rožkalne (red.) Materiāli par latviešu literatūru un pasaules kultūru

(17.-23. lpp.). Rīga: Zinātne.

Jundze, A. (2002) Somijas literatūra Latvijā. 1885-2001. Rīga: Zinātne.

Kačāne, I. (2015) Oskars Vailds. Latvijas ‘oskariāna’. Daugavpils: Daugavpils

Universitātes Akadēmiskais apgāds ‘Saule’.

Kalnačs, B. (2002) Augusts Strindbergs. L. Bībere (red.) Ziemeļu zvaigznājs (183.-212. lpp.). Rīga: LU LFMI, Zinātne.

Kalnačs, B., Daukste-Silasproģe, I., Gūtmane, Z., Vērdiņa, J., Grudule, M. (2005) Vācu literatūra un Latvija. Rīga: Zinātne.

Karulis, K. (1967) Latviešu grāmata gadsimtu gaitā. Rīga: Liesma.

Karulis, K. (1977) Rainis un ‘Universālā bibliotēka’. Karogs, 9: 155-159.

Kažoku, D. (1893) Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, 8: 16-68.

Klaustiņš, R. (1908) Aspazija un Veidenbaums kā tipiski jaunromantiķi. Rakst­nee­cibas almanachs 1907. gadam (124.-130. lpp.). Rīga: E. Ēķis.

Klekere, I., Limane, L. (2017) Latviešu grāmatniecības profesiju attīstības tendences līdz 1918. gadam: datubāzes ‘Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz

gadam’ analīze. LNB zinātniskie raksti. 3. sēj. (114.-129. lpp.). Rīga: LNB.

Kļaviņa, S. (2008) Latviešu valodas pētnieki. No klaušu laikiem līdz savai valstij

(126.-133. lpp.). Rīga: RaKa.

Ķuzāne, L. (1980) Jūlijs Dievkociņš. Rīga: Liesma.

Labrence, L. (1984) Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne.

Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Bibliogrāfiskie rādītāji. (2008a) Rīga: LFMI.

Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti (2008b) Rīga: LFMI.

Latviešu tulkotās beletristikas rādītājs (1902) Āronu Matīsa sastādīts. Rīga: Apgādājusi RLB Zinību komisija.

Kalniņš, J. (red.) (1965) Latviešu literatūras darbinieki. Rīga: Zinātne.

Limane, L. (2004) Cenzūra un cenzori latviešu grāmatniecībā līdz 1918. gadam. Rīgā: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļa.

Literārais mantojums (1957) 1. sēj. Rīga: LPSR ZA izdevniecība.

Literārais mantojums (1961) 2. sēj. Rīga: LPSR ZA izdevniecība.

Melnalksnis, A. (1944) Daiļdarbu tulkojumi vecos laikrakstos. Daugavas Vēstnesis 18.08.

Niedra, A. (1930) Raiņa valoda. Burtnieks, 7: 597-605.

Novērojumi par beletristisko literaturu (1905) Vērotājs, 2: 229-233. DOI: https://doi.org/10.1051/radium:0190500207023301

Peile, E. (1970) ‘Dienas Lapas’ loma grāmatu izdošanā. Rīga: Zinātne.

Plakans, A. (1981) the Latvians. In: E. C. Thaden (ed.) Russification in the Baltic Provinces and Finland, 1855-1914 (pp. 207-286). Princeton: Princeton University Press.

Plakans, A. (1996–1997) Rusifikācijas politika: latvieši 1855.–1914. gads. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1996., Nr. 2., 107.-132. lpp., 1996., Nr. 4., 61.-81. lpp., 1997., Nr. 1., 70.-89. lpp.

Rainis (1925) Cīņa ap jauno latviešu valodu. Dzīve un darbi, 9. sēj. (81.-90. lpp.). Rīga: A. Gulbja apgādībā.

Rainis (1986) Kopoti raksti, 24. sēj. Rīga: Zinātne.

Rainis (1986) Kopoti raksti, 25. sēj. Rīga: Zinātne.

Robyns, C. (1994) Translation and discursive analysis. In C. Robyns Translation and (Re)Production of Culture (pp. 57-77). Leuven: CETRA. DOI: https://doi.org/10.2307/1773316

Skalbe, K. (2002) Mūža raksti, 2. sēj. Rīga: Elpa.

Skujenieks, M. (1913) Nacionālais jautājums Latvijā. Pēterburga: A. Gulbja apgādībā.

Sproģe, L., Vāvere, V. (2002) Latviešu modernisma aizsākumi un krievu literatūras ‘sudraba laikmets’. Rīga: Zinātne.

Staris, A. (1987) Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. gadam. Rīga: Zinātne.

Stepiņš, L. (1970) Pirmais latviešu literārais žurnāls ‘Pagalms’. Rīga: Zinātne.

Stepiņš, L. (1983) Latviešu un zviedru literārie sakari. Rīga: Zinātne.

Stepiņš, L. (1989) Latviešu un dāņu literārie sakari. Rīga: Zinātne.

Tervits, J. (1999) Latvijas baptistu vēsture. Rīga: Latvijas baptistu draudžu savienība.

Treijs, R. (2012) Miķelis Valters. Rīga: Jumava.

Upīts, A. (1909) Grāmatu plaukts. Dzimtenes Vēstnesis. 18.4: 6.

Valters, M. (1969) Atmiņas un sapņi. 1. Stokholma: Daugava.

Vāvere, V. (1971) Par latviešu un vācu literārajiem sakariem XX gs. sākumā.

Latviešu un Rietumeiropas literatūra (literārie sakari) (11.-60. lpp.). Rīga: Zinātne.

Vecgrāvis, V. (2002) Gēte – latviešu literatūras eiropeizētājs? Jāņa Poruka viedoklis. G. Grīnuma (red.) Gēte un Baltija (208.-215. lpp.). Grīnuma. Rīga: Nordik.

Veidemane, R. (1999) Rainis kā tulkotājs. G. Grīnuma (red.) Rainis un Gēte (77.-81. lpp.). Rīga: Latvijas Gētes biedrība, Nordik.

Veinberga, S. (2018) Publicistikas attīstība līdz Latvijas valsts neatkarības iegūšanai (1918). Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, 23: 154-173.

Veisbergs, A. (2017) the Latvian translation scene: change of canons, shifts of norms. In M. R. Gomes (ed.) Translation, the Canon and Its Discontents: Version and Subversion (pp. 56-76). Cambridge Scholars Publishing.

Vilsons, A. (1971) Latviešu–angļu literārie sakari līdz 20.gs. Latviešu un Rietumeiropas literatūra (literārie sakari) (166.-206. lpp.). Rīga: Zinātne.

Volfarte, K. (2009) Rīgas Latviešu biedrība un latviešu nacionālā kustība no 1868. līdz 1905. gadam. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Zālītis, V. (1901) Literāriskā hronika. Lugas. Jauna Raža (187.-192. lpp.). V. Cēsis: Ozols.

Zālītis, J. (1999) Gētes ‘Fausta’ tulkojumi latviešu valodā pirms Raiņa. G. Grīnuma (red.) Rainis un Gēte (67.-75. lpp.). Rīga: Latvijas Gētes biedrība, Nordik.

Zanders, V. (2004) Rīgas latviešu biedrības izdevējdarbība (1868-1940). Promocijas darbs. Rīga: LU.

Zanders, V. (2013) Nacionālā grāmatniecība gadsimtu ritumā. Latvieši un Latvija. 4. sējums. Latvijas kultūra, izglītība, zinātne (331.-353. lpp.). Rīga: LZA.

Zanders, O. (2015) Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos. Rīga: Zinātne.

Zeiferts, T. (1903) Deviņpadsmitā gadu simteņa pēdējais gadu desmits latviešu rakstniecībā. Austrums, 1 (39.-46. lpp.), 2 (87.-93. lpp.).

Zeiferts, T. (1904) Gētes lirika. Vērotajs, 9: 1317-1329.

Zelče, V. (2009) Latviešu avīžniecība: Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā 1822–1865. Rīga: Zinātne.

Zeltmatis (1912) Brands. Druva, 8: 1027-1028.

Zeltmatis (1909) Ibsena lugas latviešu tulkojumā. Dzimtenes vēstnesis, 17. 10: 240.

Zvirgzdiņš, I. (2018) Autors cietumā, grāmata aizliegta: Jūlijs Kroders ‘Kā savilkās mākoņi pār Baltijas ciemiem’. A. Vilks (red.) LNB Zinātniskie raksti 4 (XXIV) (129.-143. lpp.). Rīga: LNB.

INTERNET SOURCES

[Online 1] Available from https://kopkatalogs.lv/F/?func=find-b-0&local_base=lnc04

Downloads

Published

2021-07-01

How to Cite

Veisbergs, A. (2021). The Latvian Translation Scene at the Beginning of the 20th Century. Baltic Journal of English Language, Literature and Culture, 11, 138-175. https://doi.org/10.22364/BJELLC.11.2021.09