The Translation Scene in Latvia During the German Occupation

Authors

DOI:

https://doi.org/10.22364/BJELLC.05.2015.09

Keywords:

translation, policies, occupation, publishers, German, Soviet, ideology, censorship

Abstract

The German occupation period in Latvia followed the twenty years of Latvian independence and a year of the Soviet occupation. The shifts in the translation policies at these critical junctions were incredibly fast. The independence period saw a developed translation industry. The source language variety was growing; the variety of literature translated and the quality of translations was broad. The communist system quickly nationalized the publishers, ideologised the system and reshaped the translation pattern. Russian was made the main source language and other languages minimized. The share of ideological literature grew exponentially.

Soon after the German invasion the publishers regained their printing houses and publishing was renewed. During the German occupation around 1500 books were published. Another reorientation occurred, with German literature taking around 70 per cent of the source texts. Most of the other source texts were Nordic. No pulp literature was produced. Translation quality was generally high. The focus was on literary classics, travel literature and biographies (many German musicians). There are few ideologically motivated translations.

The official policies of the regime as regards publishing in Latvia appear to be uncoordinated and vague, with occasional decisions taken by ‘gate-keepers’ in Ostministerium and other authorities according to their own preferences. There was a nominal pre-censorship, but the publishers were expected to know and sense what was acceptable. In their turn the latter played safe sticking to classical and quality translations. Yet the statistics of what was published reflects the general drift. Some high class translations into German of Latvian classics were published.

References

Bassler, G. P. (2000) Alfred Valdmanis and the Politics of Survival. Toronto: University of Toronto Press.

Bassler, G. P. (2003) The collaborationist agenda in Latvia 1941–1943. In The Baltic Countries under Occupation, Soviet and Nazi Rule 1939–1991. Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensia 23 (pp. 77–84). Stockholm: Stockholm University.

Biezais, H. (1986) Sarežģījumi Rīgas universitātē (LU) 1941.–1944. g. Akadēmiskā dzīve, 28 (24.–32. lpp.).

Biezais, H. (1987) Profesora J. Endzelīna sarakste ar vācu okupācijas iestādēm (17.–23. lpp.). Akadēmiskā dzīve, 29.

Biezais, H. (1992) Latvija kāškrusta varā: sveši kungi − pašu ļaudis. East Lansing, Michigan: Gauja.

Blank, M. (1991) Nationalsozialistische Hochschulpolitik in Riga (1941 bis 1944): Konzeption und Realität eines Bereiches deutscher Besatzungspolitik. Lüneburg: Verl. nordostdeutsches Kulturwerk.

Briedis, R. (2010) Teksta cenzūras īsais kurss: prozas teksts un cenzūra padomju gados Latvijā. Rīga: LULFMI.

Garke-Rothbart, T. (2009) Für unseren Betrieb lebensnotwendig ... : Georg von Holtzbrinck als Verlagsunternehmer im Dritten Reich. Berlin: Walter de Gruyter.

Handrack, Hans-Dieter (1981) Das Reichskommissariat Ostland: die Kulturpolitik der deutschen Verwaltung zwischen Autonomie und Gleichschaltung 1941–1944. Hannover-Munden: Gauke Verlag.

Kalna, B. (2014) Teātris totalitārisma laika mākslas kontekstā (1940–1945). Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts.

Kalnačs, J. (2005) Tēlotājas mākslas dzīve nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, 1941–1945. Rīga: Neputns.

Kangeris, K. (1999) Nacionālsociālistiskas Vācijas plāni Baltijā un to izpausme Latvijas ģenerālapgabala kultūrpolitikā. Bibliotēka, Grāmatniecība, Ideoloģija Otrā Pasaules kara laikā (1939–1945): Starptautiskā konference. Materiālu krājums (24.–46. lpp.). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Kangeris, K. (2007) Baltvācieši Latvijas ģenerālapgabalā (1941–1945): labi okupācijas varas ‘kalpi’ vai Latvijā nevēlamas vācu tautības grupas piederīgie? Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 21. sēj. (84.–121. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Karulis, K. (1967) Grāmata gadsimtu gaitā. Rīga: Liesma.

Liste des aus den lettischen Volksbuechereien un Antiquariaten zurueckstellenden Schrifttums. (1941) No latviešu tautas bibliotēkām un antikvariātiem izņemamo grāmatu saraksts. Sast.: Mākslas un kultūras lietu direkcijas Bibliotēku nodaļa. Rīga.

Lumans, V. O. (2006) Latvia in World War II. City: Fordham University Press.

Mäe, H. (1993) Kuidas koik teostus. Minu mälestusi. Stockholm: Välis-Eesti & EMP.

Marnitz, H. (1991) Nordlicht über der Düna. Kritische Betrachtungen und Erinnerungen an die deutsche Besatzungszeit in Lettland 1941–1943. Michelstadt: Neuthor-Verlag.

Möldre, A. (1999) Book publishing system in Estonia during the German occupation 1941–1944. Bibliotēka, Grāmatniecība, Ideoloģija Otrā Pasaules kara laikā (1939–1945): Starptautiskā konference. Materiālu krājums (156.–161. lpp.). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Möldre, A. (2003) The role and character of book publishing under occupant takeovers 1940–1944. The Baltic Countries under Occupation, Soviet and Nazi Rule 1939–1991. Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensia 23 (pp. 121–128). Stockholm: Stockholm University.

Möldre, A. (2005) Publishing and book distribution in Estonia in 1940–2000. Abstract. Tallinn: TLU Kirjastus.

Monticelli, D. (2011) ‘Totalitarian translation’ as a means of forced cultural change: the case of postwar Soviet Estonia. In A. Chalvin, A. Lange and D. Monticelli (eds.) Between Cultures and Texts. Itineraries in Translation History. (pp. 187–200). Frankfurt am Main: Peter Lang.

Myllyniemi, S. (1973) Die Neuordnung der Baltischen Länder, 1941–1944; zum nationalsozialistischen Inhalt der deutschen Besatzungspolitik. Helsinki.

Reichelt, K. (2004) The role of Latvia’s Independence Day, 18th November, in Nazi occupation policy, 1941–1943. Latvija nacistiskās Vācijas okupācijas varā. Latvijas vēsturnieku komisijas raksti. 11. sēj. (177.–187. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Reinsch, A. (2003) Adaptation of a Latvian classic – Baltā grāmata during the Nazi and Soviet occupations. In The Baltic Countries under Occupation, Soviet and Nazi Rule 1939–1991. Acta Universitatis Stockholmiensis, Studia Baltica Stockholmiensia 23 (pp. 269–277). Stockholm: Stockholm University.

Rudzītis, H. (1997) Manas dzīves dēkas. Rīga: Zinātne.

Rundle, C. and Sturge, K. (2010) Translation under Fascism. Basingstoke: Palgrave Macmillan.

Rundle, C. (2011) History through a translation perspective. In A. Chalvin, A. Lange and D. Monticelli (eds.) Between Cultures and Texts. Itineraries in Translation History (pp. 33–43). Frankfurt am Main: Peter Lang.

Schaefer, H. D. (1981) Das gespaltene Bewußtsein. Deutsche Kultur und Lebenswirklichkeit 1933–1945. Munich and Vienna: Carl Hanser.

Strods, H. (2010) PSRS politiskā cenzūra Latvijā 1940–1990. Rīga: Jumava.

Sturge, K. (2002). Censorship of translated fiction in Nazi Germany. In Denise Merkle (ed.) TTR: Études sur le texte et ses transformations, Special Issue: Censorship and Translation in the Modern World XV (pp. 153–169).

Tēvija, Nr. 21, 24 (jūlijs 1941) Latviešu literātūras moku gads.

Tēvija, Nr. 22, 25 (jūlijs 1941) Latviešu literātūras moku gads.

Tomingas, J. (1997) Eesti raamat 1941–1944. Tallinn: Eesti Rahvusraamatukogu.

Unāms, Ž. (1969) Karogs vējā. Latvju grāmata.

Valdības Vēstnesis, 10.8.1940.

Veisbergs, A. (2014a) Translation quality, translator visibility, paratexts. In G. Ločmele and A. Veisbergs (eds.) Translation, Quality, Costs (pp. 97–117). Rīga: The University of Latvia Press.

Veisbergs, A. (2014b) The nation born in translation (Latvian translation scene). Baltic Journal of English Language, Literature and Culture, 4: 102–121.

Wolf, M. (2007) The emergence of a sociology of translation (pp. 1–36). In M. Wolf and A. Fukari (eds.) Constructing a Sociology of Translation. ) Amsterdam: Benjamins.

Zanders, V. (1999) Latviešu grāmatniecība nacistu okupācijas laikā. Bibliotēka, Grāmatniecība, Ideoloģija Otrā Pasaules kara laikā (1939–1945): Starptautiskā konference. Materiālu krājums (113.–120. lpp.). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Zanders, V. (2013) Nacionālā grāmatniecība gadsimtu ritumā. Latvieši un Latvija, 4. sēj. (331.–354. lpp.). Rīga: LZA..

Zellis, K. (2012) Ilūziju un baiļu mašinērija. Rīga: Mansards.

Zelmenis, G. (2007) Kultūras pārraudzība un cenzūra Latvijā padomju okupācijas apstākļos 1940.–1941. gadā. Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 21. sēj. (15.–44. lpp.). Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Zemes bibliotekas biļetens 1941. g. (1942) 4. burtnīca. Rīga: Zemes bibliotekas izdevums.

Downloads

Published

2015-06-05

How to Cite

Veisbergs, A. (2015). The Translation Scene in Latvia During the German Occupation. Baltic Journal of English Language, Literature and Culture, 5(Riga: University of Latvia, 2015. 112 pa), 97-111. https://doi.org/10.22364/BJELLC.05.2015.09