Par Johana Teodora Bērenta „Tā Dieva kalpa Mārtiņa Lutera Mazo Katķismi..“ (1852)
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.33.1.05Atslēgvārdi:
Johans Teodors Bērents, „Tā Dieva kalpa Mārtiņa Lutera Mazais Katķismis“, 19. gadsimts, latviešu valodas vēsture, valodu kontaktiKopsavilkums
Šajā rakstā analizēts J. T. Bērenta katehisms „Ta Deewa kalpa Mahrtiņa Luttera Maſais Katkiẜmis“ (Rīga, 1852). Katķisma valoda atspoguļo 19. gs. vidus latviešu luterāņu baznīcas valodu, ko veidojuši vācu mācītāji. Tāpēc bieži manāma vācu valodas ietekme. Tekstā atrodamas dažas vecākas latviešu valodas formas, tāpat arī vecāks leksikas slānis, ko mūsdienās nelieto. Atsevišķu vārdu lietošanā vērojams Vidzemes vidus izlokšņu, arī Kurzemes tāmnieku un rietumu izlokšņu iespaids. Daudzas vārdu gramatisko formu lietošanas nekonsekvences liecina, ka latviešu valoda vēl nav pilnībā normēta. Vienlaikus J. T. Bērenta katehisms ir latviešu kultūras un valodas vēstures avots.
Atsauces
Bērents, Jānis Teodors. 1852. Ta Deewa kalpa Mahrtiņa Luttera Maſais Katkiẜmis, ar ẜawahm jautaẜchanahm un atbildeẜchanahm istulkohts behrneem par labbaku ẜapraẜchanu. Ꞩcho grahmatiņu ẜarakstijis: Ꞩuntaſchu draudſes mahzitais Jahnis Teodors Berent, lai pee tahs paẜchas mihļa Ꞩuntaſchu draudſe peeminn ẜawu wezzu gannu, kas to 42 gaddus gannijis. Rihgâ, driķķehts un dabbujams pee W. F. Häcker. 1852.
LVVA 1769, LVVA 1784 = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Acta des Consistorium Sunzel. 233. fonds, 1. apraksts, 476. lieta.
Adamovičs, Ludvigs. 2003. Latvieši un katoļu baznīca. Latvieši. XX gadsimta 20.-30. gadu autoru rakstu krājums. Rīga: V. Belakoņa izdevniecība, 135–151.
Broce, Johans Kristofs. 2002. Zīmējumi un apraksti. 3. sējums. Latvijas mazās pilsētas un lauki. Sējuma redaktori T. Zeids, R. Brambe, G. Straube. Rīga: Zinātne.
BTSV 2005 = Bībeles terminu skaidrojošā vārdnīca. Vairāk nekā 450 šķirkļu. Redaktore Anita Tukiša. Rīga: Daugava.
DI 1850 = Tageshronik. Riga. Das Inland. Nr. 15. (10.04.1850.)
Endzelīns, Jānis. 1938. Latviešu valodas skaņas un formas. Latvijas Ūniversitātes Mācības grāmatu sērija Nr. 7. Rīga: Latvijas Ūniversitāte.
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Frīde, Zigrīda. 2003. Lundbergs (Lundberg) Jākobs Florentīns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: Zinātne, 382.
LA 1853 = Z–c. Jaunas grāmatas. Latviešu Avīzes, Nr. 15. (09.04.1853.)
LVV = Latviešu valodas vārdnīca. A–Ž. Redaktore Dainuvīte Guļevska. 1987. Rīga: Avots.
ME = K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I-IV. Rīga: „Kultūras fonds“, 1923–1932.
Paegle, Dzintra. 2019. Ērgļu un Ogresmuižas luterāņu mācītāja Frīdriha Vilhelma Veiriha 1850. gada sprediķis latviešu valodā. Baltu filoloģija, XXVIII (2), 123–142. DOI: https://doi.org/10.22364/bf.28.2.04
Paegle, Dzintra. 2021. Suntažu mācītājs Johans Teodors Bērents (1784–1866) un viņa latviešu valoda. Baltu filoloģija, XXX(1/2), 100–137. DOI: https://doi.org/10.22364/bf.30.06
Pokrotniece, Kornēlija. 1991. J. Lange un „Latviešu Ārste“. P. E. Vilde. Latviešu Ārste jeb īsa mācība no tām Vājībām un no šās Zemes Zālēm, ar kuŗām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot. Jākoba Langes 1768. gada tulkojuma teksts. Rīga: Zvaigzne, 199–218.
SV 1929 = Svešvārdu vārdnīca. Sakārtojis Ed. Ozoliņš. Rediģējis J. Endzelīns. Rīga: A. Gulbis.
SV 1999 = Svešvārdu vārdnīca. Dr. philol. Jura Baldunčika redakcijā. Rīga: Jumava.
Šmits, Pēteris. 1908. Glika bībeles valoda. RLB ZK Rakstu krājums, 14. Rīga, 21–100.
TLD 1840 = L……g. Jaunas ziņas. Iz Suntažiem. Tas Latviešu Draugs. Nr. 16 (18.04.1840.)
Trumpa, Anta. 2021. Vārds baudīt senajos rakstos: semantiskā daudzveidība. Baltu filoloģija, XXX(1/2), 138–151. DOI: https://doi.org/10.22364/bf.30.07
Vanags, Pēteris. 1999. Indekss/Index. Wörter= Buchlein. Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gadā iznākušās vācu-zviedru-poļu-latviešu vārdnīcas faksimiliespiedums. Ar Pēteŗa Vanaga kommentāriem un latviešu vārdu indeksu. Stokholma: Memento, 85–111.
Vanags, Pēteris. 2015. Valoda „Stāstos“. F. B. Blaufūss. Vidzemes Stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 43–74.
Vičs, Aleksandrs. 1923[1992]. Iz latviešu skolu vēstures. (Vidzeme no 1700 līdz 1800. g.). 1. izd. Rīga: Derīgu Grāmatu nodaļas izdevums; Citēts pēc: Iz latviešu skolu vēstures. (Vidzeme no 1700 līdz 1800. g.). Atkārtots izd. Rīga: Zvaigzne.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
