Apelatīvs žīgurs un onīms Žīguri ģeolingvistiskā un cilmes aspektā
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.33.1.03Atslēgvārdi:
latv. žīgurs, latviešu izloksnes, leksikogrāfiskie avoti, vēstures avoti, izplatība, cilmeKopsavilkums
Rakstā mēģināts izsekot vienam no zvirbuļa nosaukumiem – leksēmai žīgurs izplatības un cilmes aspektā. Apelatīvs žīgurs 20. gs. otrajā pusē sastopams kompaktā areālā Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgales ziemeļos. 19. un 20. gs. leksikogrāfiskajos avotos ietvertā ģeolingvistiskā informācija paplašina izplatības areālu rietumu un dienvidrietumu virzienā. Leksēma žīgurs ietverta Jakoba Langes un Karla Kristiana Ulmaņa vārdnīcās. Taču J. Langes vārdnīcā ar šo vārdu tiek apzīmēts stārķis, bet K. K. Ulmaņa vārdnīcā – zvirbulis.
Arī onīms Žīgurs (arī daudzskaitlī – Žīguri) rāda to pašu paplašināto apelatīva žīgurs izplatības areālu. Onīms Sigur ir atrodams jau 1638. gada Vidzemes arklu revīziju materiālos sešās vietās. 20.-21. gs. tas ir ciema, viensētu, krogu, ezeru, lauku, pļavu u. c. nosaukums. Tas zināms arī kā uzvārds.
Par leksēmas žīgurs cilmi ir interesējušies valodnieki kopš 19. gs. otrās puses. Pirmais, kurš ir izvirzījis hipotēzi par prūšu singuris ‘dadzītis’ saistību ar latviešu žīgurs, ir F. Fiks. Taču leksēmas žīgurs izplatības areāls nav raksturīgs prūsismiem. J. Endzelīns atsevišķi nedod apelatīva žīgurs cilmi, taču kopvalodas putna nosaukuma zvirbulis sakarā norāda, ka tas varētu būt radies saknes virb- (poļu wróbel, krievu воробей) un vārdu ar z- resp. ž- (latv. zvĩgurs, zvipuris, žīgurs) kontaminācijas rezultātā.
Atsauces
Bezzenberger, Adalbert. 1874. Thesaurus linguae prussicae: Der preussische Vocabelvorrath, soweit derselbe bis jetzt ermittelt worden ist, nebst Zugabe einer Sammlung urkundlich beglaubigter Localnamen, gesichtet und zusammengestellt von G. H. F. Nesselmann. Berlin: Ferd. Dümmlers Verlagsbuchhandlung, 1873. Göttingische gelehrte Anzeigen unter der Aufsicht der Königl. Gessellscahft der Wissenschaften. Stück 39, 1221–1250.
Būga, Kazimieras. 1961. Rinktiniai raštai, 3. tomas. Vilnius: Valstybinė politinės ir mokslinės literatūros leidykla.
Dunsdorfs, Edgars. 1941. Vidzemes 1638. gada arklu revīzija. 4. sēj. Reģistrs. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgādiens.
EH = Endzelīns, Jānis, Hauzenberga, Edīte. Papildinājumi un labojumi K. Mǖlenbacha „Latviešu valodas vārdnīcai” Rīga: Kultūras fonds, 1934–1938; 1–2, Rīga: Grāmatu apgāds, 1946.
Endzelīns, Jānis. 1943. Senprūšu valoda. Ievads, gramatika un leksika. Rīga: Universitātes apgāds.
Fischer, Jacob Benjamin. 1778. Versuch einer Naturgeschichte von Livland, entworfen von J. L. Fischer. Lepzig: verlegts Johann Gottlob Immanuel Breitkopf.
Lange. Jacob. 1772. Vollſtängiges Lettiſches Lexicon, ſamt angezeigten verſchiedenen Provinzialdialekten in Lief- und Kurland. Schloß Ober=Pahlen.
LD = Barons, Krišjānis; Visendorfs, Heinrihs. Latvju Dainas: 1. sēj. Jelgava: H. I. Draviņ-Dravnieka ģeneralkomisija, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga: Ķeizariskās Zinibu Akademijas spiestava, 1903–1915.
LVDA 1999 = Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika. Rīga: Zinātne, 1999.
LVDAP 1954 = Latviešu valodas dialektu atlanta materiālu vākšanas programa. Rīga: Latvijas. PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1954.
Mažiulis, Vytautas. 1966. Prūsų kalbos paminklai. Parengė Vytautas Mažiulis. Vilnius: Mintis.
Mažiulis, Vytautas. 1997. Prūsų kalbos etimologijos žodynas. 4 tomas. Vilnius: Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas.
ME = Kārļa Mǖlenbacha Latviešu valodas vārdnīca 1–4. Rediģējis, papildinājis, turpinājis Jānis Endzelīns. Rīga: Izglītības ministrija, 1923–1932.
Nesselmann, Georg Heinrich Ferdinand. 1873. Thesaurus linguae prussicae: Der preussische Vocabelvorrath, soweit derselbe bis jetzt ermittelt worden ist, nebst Zugabe einer Sammlung urkundlich beglaubigter Localnamen, gesichtet und zusammengestellt von G. H. F. Nesselmann. Berlin: Ferd. Dümmlers Verlagsbuchhandlung.
Stender, Gotthard Friedrich. 1789. Lettisches Lexikon. In zween Theilen abgefasset, und den Liebhabern der lettischen Litterature gewidmet von Gotthard Friedrich Stender. Lettisches Wörter- und Namen-Lexikon. Erster Theil. Mitau: J. F. Steffenhagen.
Šmits, Pēteris. 1941. Latviešu tautas ticējumi, 4. sējums. Sakrājis un sakārtojis prof. P. Šmits. Rīga: Latviešu folkloras krātuves izdevums.
Töppen, Max Pollux. 1867. Einige Reste der altpreussischen Sprache nebst antiquarischen Bemerkungen von Dr. m. Töppen. Altpreußische Monatsschrift. Der neuen Preußischen Provinzial-Blätter vierte Folge. Herausgegeben von Rudolf Reicke und Ernst Wickert. Vierter Band. Königsberg: Th. Theile’s Buchhandlung, 136–156.
Ulmann, Carl Christian. 1872. Lettiʃches Wörterbuch. Erʃter Theil. Lettiʃch-deutʃches Wörterbuch von Biʃchof Dr. Carl Chriʃtian Ulmann. Riga.
Ulmann, Carl Christian; Brasche, Gustav. 1880. Lettiſches Wörterbuch von Ulmann und Braſche. Zweiter Theil. Deutʃch-lettiʃches Wörterbuch mit Zugrundelegung des von Biſchof Dr. Carl Chriʃtian Ulmann zurükgelaʃʃenen Manuʃcriptes bearbeitet von Guʃtav Braʃche, Paʃtor emer. Riga u. Leipzig: Verlag von H. Brutzer & Co.
Vilcāne, Antonija. 2024. Latgaļi. Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/147057
Vilde, Pēteris Ernsts. 1991. Latviešu Ārste jeb īsa mācība no tām Vājībām un no šās ``Zemes Zālēm, ar kuŗām Cilvēkus un Lopus var ārstēt un izzāļot. Jākoba Langes 1768. gada tulkojuma teksts. Rīga: Zvaigzne.
Zariņš, Pēteris. 1971. Žugure, žigure, starkis, štorks. Dzeive 01.01.1971
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
