Par Latvijas vāciskajiem un latviskajiem muižu vārdiem. Tulkojuma aspekts

Kopsavilkums

Raksts ir veltīts Latvijas vietvārdiem vācu un latviešu valodā, to savstarpējām atbilsmēm, īpaši pievēršoties tulkojuma aspektam. Seno muižu vārdu izpēte ir aktuāla arī no mūsdienu viedokļa, jo tie ir pamatā lielai daļai Latvijas ciemu (bieži tieši pagastu centru), kā arī dažu pilsētu nosaukumiem.Senākie sistemātiskie vietvārdu apkopojumi latviešu valodā ir četrās 17. un 18. gadsimta vārdnīcās (Mancelius 1638; Langius 1685; Lange 1773; Lange 1777; Stender 1789). Rakstā analizēti Kurzemes un Zemgales vietvārdi, kopumā 155 vietvārdu pāri. Vietvārdu skaits vārdnīcās ir stipri atšķirīgs: Mancelim – 41, Langijam – 21, Langem – 67, bet Stenderam jau 140 vietvārdi. Tulkojumi veido apmēram 10–13% no analizētajos avotos ietvertajiem vietvārdiem. Kopumā tika apzināti 19 tulkotie vietvārdi. Tajos parādās gan abu valodu kopvalodas vārdi, gan dialektālā leksika. Latviešu valodā tās ir mazāk un tā saistīta ar attiecīgajā vietā runāto izloksni, savukārt vācu vietvārdos atrodamas gan viduslejasvācu, gan baltvācu valodas ietekmes, kas reizēm nav nošķiramas.