Vārdi labība un padoms 16. un 17. gadsimta tekstos un „Latviešu valodas vēsturiskajā vārdnīcā“
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.33.2.03Atslēgvārdi:
valodas vēsture, vēsturiskā vārdnīca, 16.–17. gs. rakstu avoti, semantikaKopsavilkums
Rakstā aplūkotas leksēmas labība un padoms un to lietojums 16. un 17. gadsimta latviešu rakstu avotos. Lai gan vārdam labība 17. gadsimtā latviešu valodā ir jau nostabilizējusies konkrēta nozīme ‘labība, graudi’, dažos rakstu avotos tas tiek lietots ar nozīmi ‘labumi, manta’. Šāds lietojums parādās Georga Manceļa darbos konkrētā kontekstā – Lūkas evaņģēlija 1. nodaļas 53. pantā. Domājams, ka G. Mancelis šo vārdu pārņēmis no agrāka teksta, iespējams, no 1615. gada Vidzemes luterāņu dziesmugrāmatas. Iespējams, ka šādu lietojumu ietekmējis vācu vārds Güter, Gütern attiecīgajā tekstā. E. Glika Bībeles tulkojumā un citos 17. gadsimta beigu avotos aplūkotajā Lūkas evaņģēlija tekstā lietots vārds labums, mūsdienu tulkojumos – labumi. Tomēr šāds vārda labība ‘labumi’ lietojums ir fragmentārs, lielākoties vārds 17. gadsimtā lietots ar nozīmi ‘labība, graudi’ vai arī plašākā nozīmē kā ‘pārtika, raža, maize’.
Savukārt 16. gadsimta beigu avotos minētajā Lūkas evaņģēlija pantā lietots vārds padoms, kuram senajos rakstos ir vairākas nozīmes, kas tekstos tiek lietotas paralēli. Vārds padoms sastopams ar nozīmi ‘manta, bagātība, labumi, īpašums’, ‘ieteikums, kā rīkoties’ (kas ir mūsdienās zināmākā nozīme), kā arī ‘nodoms, nolūks; lēmums, spriedums’ un ‘prāts, spriestspēja, gudrība’. Domājams, ka vārda padoms lietojumu paralēli vairākās nozīmēs ietekmējis vācu vārds Rat ‘padoms’, kuram senajos reliģiskajos tekstos vācu valodā sastopamas arī vairākas citas nozīmes.
Atsauces
CC1585 = Catechismvs Catholicorum. 1585.
Ench1586 = Enchiridion. 1586.
EvEp1587 = Euangelia vnd Episteln. 1587.
EvEp1615 = Euangelia vnd Episteln. 1615.
Fuer1650_70_1ms = Fürecker, Christopher. Lettisches un Teutsches Wörterbuch. 1650.
Fuer1650_70_2ms = Fürecker, Christopher. Lettisches un Teutsches Wörterbuch. 1650.
Gr1520_PN = Grūnava tēvreize. 1520.
JT1685 = Tas Jauns Testaments. 1685.
LGL1685_K1 = Lettische geistliche Lieder vnd Collecten. 1685.
LGL1685_V5 = Lettische geistliche Lieder vnd Collecten. 1685.
Manc1631_LVM = Mancelius, Georgius. Lettisch Vade mecum. 1631.
Manc1631_Syr = Mancelius, Georgius. Das Haus=, Zucht= vnd Lehrbuch Jesu Syrachs. 1631.
Manc1637_Sal = Mancelius, Georgius. Die Sprüche Salomonis. 1637.
Manc1638_L = Mancelius, Georgius. Lettus. 1638.
Manc1638_PhL = Mancelius, Georgius. Phraseologia Lettica. 1638.
Manc1638_Run = Mancelius, Georgius. Desmit sarunas. 1638.
Manc1654_LP1 = Mancelius, Georgius. Lang=gewünschte Lettische Postill I. 1654.
Manc1654_LP2 = Mancelius, Georgius. Lang=gewünschte Lettische Postill II. 1654.
Ps1615 = Psalmen vnd geistlihe Lieder. 1615.
UP1587 = Vndeudsche Psalmen. 1587.
VD1689_94 = Ta Swehta Grahmata. 1689–1694. Pieejams: https://senie.korpuss.lv
Baltiņa, Maija. 1976. Vēlreiz par izskaņām -ums un -ība. Latviešu valodas kultūras jautājumi. 12, Rīga: Liesma, 120–126.
Bībele 1965 = Bībele. Vecās un Jaunās Derības Svētie Raksti. [Rīga]: Latvijas Bībeles biedrība, 1993 [1965].
Bībele 2012 = Bībele ar deiterokanoniskajām grāmatām. [Rīga]: Latvijas Bībeles biedrība, 2012.
DWb = Deutsches Wörterbuch von Jacob Grimm und Wilhelm Grimm. Pieejams: https://woerterbuchnetz.de
HIB = Hebrew Interlinear Bible. Pieejams: https://www.scripture4all.org/OnlineInterlinear/Hebrew_Index.htm
GIB = Greek Interlinear Bible. Pieejams: https://www.scripture4all.org/OnlineInterlinear/Greek_Index.htm
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Endzelīns, Jānis (red.), Ozoliņš, Pēteris (sast.). 1935. Valodas prakses jautājumi. Rīga: Ramave.
Endzelīns, Jānis (red.), Rūķe, Velta (sast.). 1940. Valodas un rakstības jautājumi. Rīga: Ramave.
Fraenkel Ernst. 1962. Litauisches etymologisches Wörterbuch. I. Heidelberg: Carl Winter Universitätsver-lag; Gottingen: Vandenhoeck & Ruprecht.
Frīdenberga, Anna. 2016a. Nominālā vārddarināšana Georga Manceļa darbos. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.
Frīdenberga, Anna. 2016b. Variantums Georga Manceļa tekstos. Baltu filoloģija. XXV (2), Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 5–19.
Lange, Jacob. 1777 [1772–1777]. Vollständiges deutschlettisches und lettischdeutsches Lexicon, nach den Hauptdialecten in Lief- und Curland. Mitau: Fr. Steffenhagen.
LEV = Karulis, Konstantīns. 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: Avots.
Luters, Mārtiņš. 2012. Mazais Katehisms. Rīga: Luterisma mantojuma fonds.
Luther, Martin. 1545. Biblia: das ist: die gantze heilige Schrifft: Deudsch. Auffs new zugericht. Wittem-berg: Hans Lufft. Pieejams: http://www.zeno.org/Literatur/M/Luther,+Martin/Luther-Bibel+1545
LVVV = Andronova, Everita; Frīdenberga, Anna; Siliņa-Piņķe, Renāte; Trumpa, Anta; Vanags, Pēteris. 2016–2023. Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.–17. gadsimts). Pieejams: https://lvvv.tezaurs.lv/
ME = Mīlenbahs, Kārlis (1923–1932). Latviešu valodas vārdnīca. I–IV. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. Rīga: Izglītības ministrija.
MLVV = Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca. Pieejams: https://mlvv.tezaurs.lv
Ulmann, Carl Christian. 1872. Lettisches Wörterbuch. Erster Theil. Riga: H. Brutzer & Co.
Vanags, Pēteris. 2000. Luterāņu rokasgrāmatas avoti. Vecākā perioda (16. gs.–17. gs. sākuma) latviešu teksti. Stokholma: Memento, Rīga: Mantojums.
VLV = Granta, Katrīna; Pampe, Eleonora. 1990. Vācu-latviešu vārdnīca. Rīga: Avots.
VNSP = Profesora J. Endzelīna atbildes. 2002. Rīgas Latviešu biedrības valodniecības nodaļas sēžu protokoli. 1933–1942. Kļaviņš, Pēteris (priekšvārds un rādītāji). 2. izd. ASV: Ramave.
Zemzare, Daina. 1961. Latviešu vārdnīcas. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2024 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
