Iesniegtie materiāli

Vadlīnijas autoriem

Baltu filoloģija publicē rakstus latviešu, lietuviešu, angļu un vācu valodā. Autoriem, kuriem raksta valoda nav dzimtā, jārūpējas, lai viņu manuskripti valodas ziņā būtu sakārtoti jau pirms to iesniegšanas

Manuskripti jāiesniedz redakcijai pa e-pastu: baltu.filologija@lu.lv

Manuskriptu apjoms nedrīkst pārsniegt 50 000 rakstzīmju (bez atstarpēm) rakstiem, 25 000 rakstzīmju pārskata rakstiem un recenzijām un 15 000 rakstzīmju apskatiem. Garākiem darbiem nepieciešams redaktora un redkolēģijas apstiprinājums.

Katram manuskriptam jāpievieno anotācija (līdz 1500 rakstzīmēm) un līdz pieciem atslēgvārdiem. Manuskriptiem latviešu, lietuviešu vai vācu valodā nosaukums, anotācija un atslēgvārdi jānorāda arī angļu valodā.

Raksta beigās jāsniedz plašāks kopsavilkums citā valodā (līdz 4000 rakstzīmēm). Manuskriptiem latviešu, lietuviešu vai vācu valodā tam jābūt angļu valodā, bet manuskriptiem lietuviešu, angļu un vācu valodā – latviešu valodā.

Redakcija uzņemas latviešu un angļu valodā rakstīto anotāciju un kopsavilkumu rediģēšanu, kā arī anotāciju un kopsavilkumu tulkošanu latviešu valodā no citām valodām.

Teksts jāraksta, izmantojot tikai latīņu alfabētu. Teksts citās rakstīšanas sistēmās jāpārvērš latīņu rakstības sistēmā. Kirilicas teksts ir jātransliterē saskaņā ar starptautisko kirilicas zinātniskās transliterācijas sistēmu (https://en.wikipedia.org/wiki/Scientific_transliteration_of_Cyrillic).

Manuskripti jāiesniedz MS Word un PDF versijās, izmantojot fontu Palemonas. Nestandarta burtu atveidei jāpievieno fontu datnes.

Titullapā jānorāda raksta nosaukums, autora pilns vārds un akadēmiskā piederība. Manuskripti ir jāraksta ar divu intervālu lielu atstarpi. Pēc iespējas jāvairās no norādēm parindēs. Tabulas, diagrammas un kartes iesūtāmas atsevišķos failos, tās numurējot un nosaucot. Pielikumi pievienojami manuskripta beigās. Atsaucēm uz pielikumiem jābūt tekstā, norādot to vēlamo izvietojumu.

Valodu piemēri rakstāmi kursīviem burtiem, nepieciešamais tulkojums vai skaidrojums  — vienpēdiņās (starp apvērstiem komatiem).

Manuskripti tiek recenzēti anonīmi, tāpēc autoriem ir jānodrošina, ka viņu identitāte manuskriptā netiek atklāta.

Atsaucēs tekstā minams autora/redaktora uzvārds, izdošanas gads un vajadzīgās lappuses numurs, piemēram, (Rudzīte 1964: 15). Ja ir atsauces uz vairāk nekā vienu tā paša autora publikāciju vienā gadā, aiz gada skaitļa jāpievieno burti a, b utt. Iekavās jābūt vai nu pilnai atsaucei, vai, ņemot vērā kontekstu, tikai gadam un lappusei. Literatūras sarakstā norādāmi tie darbi, uz kuriem autors ir atsaucies tekstā. Literatūras saraksts kārtojams alfabētā pēc autoru/redaktoru uzvārdiem, norādot pilnu bibliogrāfisko informāciju. Piemēri:

• Monogrāfijas vai rakstu krājumi:
• Rudzīte, Marta. 1964. Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
• Bergmane, Anna, Aina Blinkena. 1986. Latviešu rakstības attīstība. Latviešu literārās valodas vēstures pētījumi. Rīga: Zinātne.
• Blinkena, Aina (red.). 1997. Savai valodai. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda loceklim Rūdolfam Grabim veltīts piemiņas krājums. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.
• Ambrazas, Vytautas (ed.). 1997. Lithuanian Grammar. Vilnius: Baltos lankos.
• Ross, Kristiina, Pēteris Vanags (eds.). 2008. Common Roots of the Latvian and Estonian Literary Languages. Frankfurt am Main: Peter Lang.
• Sējumi sērijā:
• Schmalstieg, William R. 2000. The Historical Morphology of the Baltic Verb. (Journal of Indo-European Studies. Monograph No. 37). Washington: Institute for the Study of Man.
• Kalniņš, Aigars. 2020. Studies in Latvian Comparative Dialectology — with special focus on word-final *-āj(s)/*-ēj(s) and *-āji(s)/*-ēji(s) (Stockholm Studies in Baltic Languages 12). Stockholm: Stockholm University.
• Raksti žurnālos un rakstu krājumos:
• Lagzdiņa, Sarmīte. 1998. Adverbien, Präpositionen oder Halb­präpositionen? Linguistica Baltica 7, 151–166.
• Mickienė, Ilona, Aušra Černiauskaitė. 2014. Įvardijimai XIX amžiaus pradžioje: Telšių bažnyčios gimimo metrikų studija. Lituanistica 60(3), 168–179. DOI: https://doi.org/10.6001/lituanistica.v60i3.2984
• Rudzīte, Marta. 1997. Izloksne vietvārdos. Aina Blinkena (red.). Savai valodai. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda loceklim Rūdolfam Grabim veltīts piemiņas krājums. Rīga: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 247–259.
• Lokmane, Ilze, Andra Kalnača. 2014. Modal semantics and morphosyntax of the Latvian debitive. Elisabeth Leiss, Werner Abraham (eds.). Modes of modality. Modality, typology, and universal grammar. Amsterdam: Benjamins, 167–191. DOI: https://doi.org/10.1075/slcs.149.06lok
• Apskati:
• Vanags, Pēteris (rec.). 2023. Dalia Kiseliūnaitė. Kuršių nerijos kuršininkų kalba. I dalis. Fonetika ir fonologija, 2022. Acta linguistica lithuanica 88, 303–308. DOI: https://doi.org/10.35321/all88-15
• Eckert, Rainer (rev.). 2012. Andrejs Veisbergs. Borrowed Phraseology in Latvian (17^th–21^st Century), 2012. Baltu filoloģija 21(2), 102–105.
• Disertācijas, promocijas darbi:
• Frīdenberga, Anna. 2016. Nominālā vārddarināšana Georga Manceļa darbos. Promocijas darbs filoloģijas doktora grāda iegūšanai valodniecības zinātņu nozares latviešu diahroniskās valodniecības apakšnozarē. Latvijas Universitāte.
• Kazakėnaitė, Ernesta. 2019. XVI–XVII a. liuteronų latviškųjų Biblijos tekstų sąsajos su Glücko Biblijos vertimu (1685–1694). Humanitarinių mokslų daktaro disertacija. Vilniaus universitetas.
• Laura, Liene. 2009. Latviešu valodas loma latviešu sabiedrībā 19. gadsimta otrajā pusē: situācijas dinamika un tās atspoguļojums tā laika latviešu presē. Maģistra darbs. Latvijas Universitāte.
• Interneta avoti:
• Longman Dictionary of Contemporary English. Available at: https://www.ldoceonline.com/dictionary/airplane
• Kenys, Stasys. 2017. Dabartinės lietuvių kalbos žodynas. 7-asis patais. ir papild. leid., e. variantas, Vilnius: Lietuvių kalbos institutas, 2015 (atnaujinta versija, 2017). Prieiga internete: http://lkiis.lki.lt/dabartinis
• Vanags, Pēteris. 2020. Latviešu valodas un valodniecības vēsture. Pārskats. Pieejams: http://www.lingvistiskakarte.lv/info/1
• Baklāne, Anda, Valdis Saulespurēns, Artis Ozols, Marlēna Krasovska. 2022.
  Latviešu senākie romāni (LatSenRom). CLARIN-LV digitālā bibliotēka.
  http://hdl.handle.net/20.500.12574/78
• Saīsinājumi:
• ALEW I–III = Altlitauisches etymologisches Wörterbuch. Unter der Leitung von Wolfgang Hock und der Mitarbeit von Elvira-Julia Bukevičiūtė und Christiane Schiller, bearbeitet von Rainer Fecht, Anna Helene Feulner, Eugen Hill und Dagmar S. Wodko. Bd. 1–3. Hamburg: Baar, 2015.
• LKŽ = Lietuvių kalbos žodynas. 1, 3–20. Vilnius, 1941, 1956–2002; 2. Kaunas, 1947; 1²–2² – 2 leid. Vilnius, 1968–1969.
• ME = Mülenbachs, Kārlis. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns, 1–4. Rīga, 1923–1932.