Jubilee of Gustav Reinhold von Klot in 1855 in the Reflection of Johann Theodor Berent and Karl Hugenberger: the Event and the Language of the Writers
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.32.08Keywords:
Gustav Reinhold von Klot, Karl Hugenberger, Johann Theodor Berent, „Latviešu Avīzes“Abstract
The celebration of 50 years of work as a pastor of the general superintendent of Livland, Gustav Reinhold von Klot (1780–1855) on June 12, 1855, was a cultural and historical event. From the articles of Hugenberger and Berent in the supplement of "Latviešu Avīzes" on June 23, 1855, one can get an idea of the events of that day. A special program and congratulations were prepared for the celebration. The articles tell how Klot was congratulated the previous day at his home, woken up by the sound of a trumpet on the morning of the celebration, honored and blessed in St. James's Church in Riga. Later, he was greeted with gifts at home, and at the end, the invited guests, without the honoree himself, gathered for a feast in the Riga House of Blackheads.
Although both authors' articles on Klot's tribute were published in the same supplement of "Latviešu Avīzes", their Latvian language differs, e.g., surnames (Berent (B) and Berents (H)), placenames (Nitaure (B) and Nihtaure (H), Ꞩunteſchu (H) and Ꞩuntaſchu (B)), the names of the same position (Wirs baſnicas teeẜas peeẜehdetajs (H) and augẜtas baſnizas teeẜas peeẜehdetajs (B)) are written differently.
In the language of Hugenberger, who worked in Courland, local dialect peculiarities can be observed: pēršs masc. 'song verse', skaņi masc. 'sounds', liegi 'gently'. There are no such features in the language of Berent, who had worked in Livland all his life. Berent uses kas ‘who’ only as a relative pronoun in all case forms, while Hugenberger uses also kuŗš ‘who’ in the genitive and locative. The non-distinction between the prepositions par and pār is observed in Hugenberger's article, but not in Berent's text.
In general, the language of the writings of both pastors corresponds to the tradition of the first half of the 19th century, when such neologisms as, for example, veids ‘way’, vēsture ‘history’, were not yet created, instead vīze, palieki were used. Other peculiar lexemes or collocations can be mentioned, for example, cieta vājība 'severe illness', glītumi 'decorations', and verbs formed with the prefix ap-: apcietināt 'to harden', apgodināt 'to honor'.
The grammar shows such peculiarities as fluctuations in the declension of nouns, e.g, ẜirmgalwis, ẜirmgalwim, ẜirmgalwu // ẜirmgalwi (H), unsystematic use of adjectives with definite and indefinite endings, prepositions are used with several case forms, e.g., līdz ‘until’ with genitive and dative. The use of the pronoun tas ‘that’ according to the pattern of the German definite article is common.
Comparing the Latvian language of the authors of the two articles, it can be concluded that Berent has a better command of the Latvian language than Hugenberger.
References
Baerent, Paul. 1977. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien: Böhlau.
Berkholz, Arend. 1895. Der St. Jacobi=Kirchhof in Riga (1773–1895). Zweiter Sonderabdruck aus dem „Rigaer Tageblat“. Riga: N. Kymmel.
Berkholz, Cristian August. 1855. Burchard Waldis im Jahre 1527 in Riga. Ein Bild aus der vaterländischen Reformationsgeſchichte. Als Einladungsſchrift zu der in der St. Jacobi=Kirche in Riga den 29. Mai 1855 Mittags um 12 Uhr ſtatthabenden Feier des fünfzigjährigen Amts=Jubelfestes Sr. Magnificenz des Livl. Herrn General=ſuperintendenten R. v. Klot. Druck von der W. J. Hacker in Riga.
DLV 1943 = Deutsch-Lettisches Wörterbuch. Geordnet von Ed. Osolin, redigiert von Dr. J. Endzelin. Sechste Auflage. Riga: A. Gulbis.
Endzelīns, Jānis. 1911 [1974]. Piezīmes par muižu vārdiem un vietu nosaukumiem vispāri. Dzimtenes Vēstnesis Nr. 299. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. II. A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1974, 376–377.]
Endzelīns, Jānis. 1932 [1980]. Zur baltischen Sprachgeschichte. Annales Academiae Scientiarum Fennicae B, XXVII, 22–32. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. III2. A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1980, 84–94.]
Endzelīns, Jānis. 1938 [1981]. Latviešu valodas skaņas un formas. Rīga: Latvijas Ūniversitāte. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. IV1, A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1981, 303–525.]
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
GHBR = Transéhe-Roseneck, Astaf. Geneologisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil: Livland, 1. Görlitz: Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde Starke 1929.
Hugenberger, Karl. 1830. Von den Adverbien. Magazin der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. 1830. Bd. 2 St. 2. S.17–65
Inland 18551 = Korrespondenz. Inland, Nr. 17. (25.04.1855.)
Inland 18552 = Riga. Inland, Nr. 24 (13.06.1855.)
Krastiņš, Edmunds. 2021. Krišjānis Valdemārs. Dzīves hronika. Rīga: SIA KL2020.
Kronvalds, Atis. 1937. Kopoti raksti. I. Rīga: Valters un Rapa.
Kundziņš, Kārlis. 1888. Karlis Hugenberger’s. Latveeşu tautas draugs un dzeesmineeks. Rakstu krajums izdots no Rigas Latweeşu Beedribas Zinibu Kommisijas. 4. krajums. Jelgavà: Sieslack’a drukatava, 44–61.
LĻD 1834 = No Rihges. Latviešu Ļaužu Draugs, Nr. 41. (11.10.1834.)
LGD = Valsts pētījumu programma „Nacionālā identitāte“. Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam“. Datubāzes saturu izstrādāja LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā. Biogrāfiju autori Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders. Elektroniskās versijas autors Andis Roze. Atrodams http:// lgdb.lnb.lv/index/person/427/. Skatīts 2023. gada 22 janvārī.
LVV 1987 = Latviešu valodas vārdnīca. A–Ž. Atbildīgā redaktore Dainuvīte Guļevska. Rīga: Avots.
Mežs, Ilmārs, Irēna Ilga Jansone, Otīlija Kovaļevska, Sanda Rapa. 2022. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Vidzeme, I daļa. Rīga: Latviešu valodas aģentūra.
ME = K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV. Rīga: Kultūras fons, 1923–1932.
Ozols, Arturs. 1965. Veclatviešu rakstu valoda. Rīga: Liesma.
Paegle, Dzintra, Pēteris Vanags. 2020. Mālpils draudzes mācītāja Oto Roberta fon Klota (1808–1876) sprediķis latviešu valodā 1851. gadā. Baltu filoloģija, XXIX (1), 91–114.
Paegle, Dzintra. 2021. Suntažu mācītājs Johans Teodors Bērents (1784–1866) un viņa latviešu valoda. Baltu filoloģija, XXX (1/2), 100–137.
RAB 1861 = Alphabetischen Wohnungs-Anzeigen. Rigasches Adreβ-Buch. Riga: Kymmel.
RS 1855 = Zur Tagesgeschichte. Rigaẜche Stadtbläter, Nr. 42 (20.10.1855.).
RZ 1863 = Todes Anzeige. Rigasche Zeitung, Nr. 206 (05.09.1863.).
Saule-Sleine, Mērija. 1961. Adjektīvi ar izskaņu -isk- dažos latviešu rakstu sākumperioda tekstos un XVII, XVIII un XIX gs. valodnieciskajos darbos. Leksikoloģijas un leksikografijas jautājumi. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts. Rīga: LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 87–112.
Sehwers, Johannes. 1918. Die deutschen Lehnwörter im Lettischen. Inaugular-Dissertation zur Erlangung der Doktorwürde der hohen philosophischen Fakultät I der Universität vorlegt von Johann Sehwers aus Livland. [Zürich, 1918].
SV 1926 = Svešvārdu vārdnīca. Sakārtojis Ed. Ozoliņš. Rediģējis J. Endzelīns. Rīga: A. Gulbis.
TLD 1842 = Derigas mahzibas par Jahſepa ẜtahẜteem. Tas Latviešu Draugs, Nr. 48. (26.11.1842.).
Vanags, Pēteris. 1999. „Wörter=Büchlein“. Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gadā Rīgā iznākušās vārdnīcas faksimiliespiedums. Ar Pētera Vanaga kommentāriem un latviešu vārdu indeksu. Stokholma: Memento.
Vanags, Pēteris. 2015. Valoda „Stāstos“. F. B. Blaufūss „Vidzemes stāsti“. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 43–74.
VLV 1996 = Granta, Katrīna, Eleonora Pampe. Vācu-latviešu vārdnīca: ap 52 000 vārdu. 3. pārstrād. un papild. izd. Rīga: Avots.
Zalcmanis, Raimonds. 2008. Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga: SIA Drukātava.
Zeiferts, Teodors. 1886. Hugenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā. Austrums, zinātnes un rakstniecības mēnešraksts, izdots un vadīts no J. Velmes. Otrais gads. Maskavā: E. Līsnera un I. Romāna drukātavā, 479–490.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2023 University of Latvia
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.