Gustava Reinholda fon Klota jubileja 1855. gadā Johana Teodora Bērenta un Kārļa Hūgenbergera atspoguļojumā: notikums un rakstītāju valoda
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.32.08Atslēgvārdi:
Gustavs Reinholds fon Klots, Kārlis Hūgenbergers, Johans Teodors Bērents, „Latviešu Avīzes“Kopsavilkums
Rakstā aplūkotas Vidzemes ģenerālsuperintendanta Gustava Reinholda fon Klota (1780–1855) 50 darba gadu svinības mācītāja amatā 1855. gada 12. jūnijā Rīgā, kā arī to atspoguļojums Kārļa Hūgenbergera un Johana Teodora Bērenta rakstos „Latviešu Avīžu“ pielikumā 1855. gada 23. jūnijā. Kaut arī abu autoru raksti publicēti vienā un tajā pašā laikraksta numurā, to latviešu valoda atšķiras. Hūgenbergera valodā, kurš kalpojis Kurzemē, vērojamas kurzemnieku valodas īpatnības, kādu nav Bērenta rakstā. Kopumā abu mācītāju rakstu valoda atbilst 19. gs. vidus tradicionālajai latviešu rakstu valodai. Salīdzinot abu autoru valodu, var secināt, ka Bērents ir labāk pratis latviešu valodu nekā Hūgenbergers.
Atsauces
Baerent, Paul. 1977. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien: Böhlau.
Berkholz, Arend. 1895. Der St. Jacobi=Kirchhof in Riga (1773–1895). Zweiter Sonderabdruck aus dem „Rigaer Tageblat“. Riga: N. Kymmel.
Berkholz, Cristian August. 1855. Burchard Waldis im Jahre 1527 in Riga. Ein Bild aus der vaterländischen Reformationsgeſchichte. Als Einladungsſchrift zu der in der St. Jacobi=Kirche in Riga den 29. Mai 1855 Mittags um 12 Uhr ſtatthabenden Feier des fünfzigjährigen Amts=Jubelfestes Sr. Magnificenz des Livl. Herrn General=ſuperintendenten R. v. Klot. Druck von der W. J. Hacker in Riga.
DLV 1943 = Deutsch-Lettisches Wörterbuch. Geordnet von Ed. Osolin, redigiert von Dr. J. Endzelin. Sechste Auflage. Riga: A. Gulbis.
Endzelīns, Jānis. 1911 [1974]. Piezīmes par muižu vārdiem un vietu nosaukumiem vispāri. Dzimtenes Vēstnesis Nr. 299. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. II. A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1974, 376–377.]
Endzelīns, Jānis. 1932 [1980]. Zur baltischen Sprachgeschichte. Annales Academiae Scientiarum Fennicae B, XXVII, 22–32. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. III2. A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1980, 84–94.]
Endzelīns, Jānis. 1938 [1981]. Latviešu valodas skaņas un formas. Rīga: Latvijas Ūniversitāte. [= Jānis Endzelīns. Darbu izlase. IV1, A. Upīša Valodas un literatūras institūts. Rīga: Zinātne, 1981, 303–525.]
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
GHBR = Transéhe-Roseneck, Astaf. Geneologisches Handbuch der baltischen Ritterschaften. Teil: Livland, 1. Görlitz: Verlag für Sippenforschung und Wappenkunde Starke 1929.
Hugenberger, Karl. 1830. Von den Adverbien. Magazin der Lettisch-Literärischen Gesellschaft. 1830. Bd. 2 St. 2. S.17–65
Inland 18551 = Korrespondenz. Inland, Nr. 17. (25.04.1855.)
Inland 18552 = Riga. Inland, Nr. 24 (13.06.1855.)
Krastiņš, Edmunds. 2021. Krišjānis Valdemārs. Dzīves hronika. Rīga: SIA KL2020.
Kronvalds, Atis. 1937. Kopoti raksti. I. Rīga: Valters un Rapa.
Kundziņš, Kārlis. 1888. Karlis Hugenberger’s. Latveeşu tautas draugs un dzeesmineeks. Rakstu krajums izdots no Rigas Latweeşu Beedribas Zinibu Kommisijas. 4. krajums. Jelgavà: Sieslack’a drukatava, 44–61.
LĻD 1834 = No Rihges. Latviešu Ļaužu Draugs, Nr. 41. (11.10.1834.)
LGD = Valsts pētījumu programma „Nacionālā identitāte“. Datubāze „Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam“. Datubāzes saturu izstrādāja LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā Lilijas Limanes vadībā. Biogrāfiju autori Ināra Klekere, Lilija Limane, Viesturs Zanders. Elektroniskās versijas autors Andis Roze. Atrodams http:// lgdb.lnb.lv/index/person/427/. Skatīts 2023. gada 22 janvārī.
LVV 1987 = Latviešu valodas vārdnīca. A–Ž. Atbildīgā redaktore Dainuvīte Guļevska. Rīga: Avots.
Mežs, Ilmārs, Irēna Ilga Jansone, Otīlija Kovaļevska, Sanda Rapa. 2022. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Vidzeme, I daļa. Rīga: Latviešu valodas aģentūra.
ME = K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV. Rīga: Kultūras fons, 1923–1932.
Ozols, Arturs. 1965. Veclatviešu rakstu valoda. Rīga: Liesma.
Paegle, Dzintra, Pēteris Vanags. 2020. Mālpils draudzes mācītāja Oto Roberta fon Klota (1808–1876) sprediķis latviešu valodā 1851. gadā. Baltu filoloģija, XXIX (1), 91–114.
Paegle, Dzintra. 2021. Suntažu mācītājs Johans Teodors Bērents (1784–1866) un viņa latviešu valoda. Baltu filoloģija, XXX (1/2), 100–137.
RAB 1861 = Alphabetischen Wohnungs-Anzeigen. Rigasches Adreβ-Buch. Riga: Kymmel.
RS 1855 = Zur Tagesgeschichte. Rigaẜche Stadtbläter, Nr. 42 (20.10.1855.).
RZ 1863 = Todes Anzeige. Rigasche Zeitung, Nr. 206 (05.09.1863.).
Saule-Sleine, Mērija. 1961. Adjektīvi ar izskaņu -isk- dažos latviešu rakstu sākumperioda tekstos un XVII, XVIII un XIX gs. valodnieciskajos darbos. Leksikoloģijas un leksikografijas jautājumi. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts. Rīga: LPSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 87–112.
Sehwers, Johannes. 1918. Die deutschen Lehnwörter im Lettischen. Inaugular-Dissertation zur Erlangung der Doktorwürde der hohen philosophischen Fakultät I der Universität vorlegt von Johann Sehwers aus Livland. [Zürich, 1918].
SV 1926 = Svešvārdu vārdnīca. Sakārtojis Ed. Ozoliņš. Rediģējis J. Endzelīns. Rīga: A. Gulbis.
TLD 1842 = Derigas mahzibas par Jahſepa ẜtahẜteem. Tas Latviešu Draugs, Nr. 48. (26.11.1842.).
Vanags, Pēteris. 1999. „Wörter=Büchlein“. Vārdnīciņa, kā dažas parastas lietas tiek dēvētas vācu, zviedru, poļu un latviešu valodā. 1705. gadā Rīgā iznākušās vārdnīcas faksimiliespiedums. Ar Pētera Vanaga kommentāriem un latviešu vārdu indeksu. Stokholma: Memento.
Vanags, Pēteris. 2015. Valoda „Stāstos“. F. B. Blaufūss „Vidzemes stāsti“. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu, uzrakstīti 1753. Rīga: Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība, 43–74.
VLV 1996 = Granta, Katrīna, Eleonora Pampe. Vācu-latviešu vārdnīca: ap 52 000 vārdu. 3. pārstrād. un papild. izd. Rīga: Avots.
Zalcmanis, Raimonds. 2008. Rīgas ielas. Enciklopēdija. 2. sējums. Rīga: SIA Drukātava.
Zeiferts, Teodors. 1886. Hugenbergers mūsu valodas un rakstniecības laukā. Austrums, zinātnes un rakstniecības mēnešraksts, izdots un vadīts no J. Velmes. Otrais gads. Maskavā: E. Līsnera un I. Romāna drukātavā, 479–490.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2023 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.
