Johana Arnolda Branda 1673. gadā pierakstītā latviešu tēvreize, divas tautasdziesmas un dažas frāzes
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.32.05Atslēgvārdi:
17th century, Old Latvian, Johann Arnold Brand, Lord’s Prayer, Folk songs, GlossaryKopsavilkums
gada 13. oktobrī Dīsburgas Universitātes (Vācijā) profesors Johans Arnolds Brands (Johann Arnold Brand, 1647–1691) iebrauca tag. Latvijas teritorijā un pa to ceļoja teju trīs nedēļas, pierakstot redzēto. Tomēr šī ceļojuma apraksts dienas gaismu ieraudzīja tikai pēc 29 gadiem, kad Heinriha Kristiāna fon Hennina (von Hennin) vadībā 1702. gadā Vēzelē izdota grāmata Reysen durch die Marck Brandenburg, Preuſſen, Churland, Liefland, Pleßcovien, Groß=Naugardien, Tweerien, und Moſcovien [..].
Izdevumu pamanīja gan laikabiedri, gan vēlāk Latvijas vēstures pētnieki, taču šajā rakstā uzmanība tika pievērsta maz pētītam latviešu valodas materiālam – tēvreizei, divām tautasdziesmām un atsevišķām frāzēm, kas sniegtas ar tulkojumu vācu valodā. Visi materiāli atrodas Kurzemes aprakstā un ir nosaukti Churlndisch. Tā kā Brands rūpīgi fiksējis savu ceļojuma gaitu (datumus, vietas utt.), var secināt, ka latviešu tekstus viņš pierakstīja laikā no 13. līdz 23. oktobrim pirms ierašanās Rīgā. Tie pierakstīti veidā, kas nav raksturīgs 17. gs. veclatviešu valodai. Analīze rāda, ka nevienam no tekstiem pamatā nav bijis kāds no zināmajiem iespiestajiem avotiem. Tomēr jautājums, vai Brands, valodu neprazdams, tos pierakstīja pats, vai kāds viņam teica priekšā vai uzrakstīja, paliek atklāts, lai gan pirmā hipotēze liekas nedaudz ticamāka.
Pierakstītā tēvreize atšķiras no visām zināmajām pirms 1673. gada iespiestajām tēvreizēm latviešu valodā un drīzāk atspoguļo vecāku variantu, kā teicējs to pratis no galvas. Pretēji ir ar tautasdziesmām, jo abas ir fiksētas vēlākajos krājumos, tikai ar sīkām atšķirībām. Gan tēvreizei, gan tautasdziesmām bija diezgan ilga tradīcija, taču sniegtajām frāzēm bija jābūt noklausītām konkrētā vietā. Lai gan par dialektālo pamatu 17. gs. datu trūkuma dēļ runāt ir grūti, kā arī jāņem vērā neviennozīmīgais Branda pieraksta veids, dažas īpatnības mudina domāt, ka tas varētu būt saistīts ar Saldus apkārtni.
Atsauces
Augstkalns, Alvils. 1930. Par vecajām tēvreizēm. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1, 309–311.
Augstkalns, Alvils. 1930[2009]. Veclatviešu rakstu apskats. Rakstu krājums, Rīgas Latviešu Biedrības Zinību komisijas izdots 20, 92–137. [Citēts pēc: Augstkalns, Alvils. Darbu izlase. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2009, 89–129.]
Backes, Julian R., Esther Brünenberg-Bußwolder, Jutta Gisevius, Philipp Winger. 2016. Embolismus und Doxologie des Vaterunsers. Birgit Jeggle-Merz, Walter Kirchschläger, Jörg Müller (eds.). Leib Christi empfangen, werden und leben – Die Liturgie mit biblischen Augen betrachten: Luzerner biblisch-liturgischer Kommentar zum Ordo Missae 3. Stuttgart, 59–71.
Bergmane, Anna, Aina Blinkena. 1986. Latviešu rakstības attīstība. Latviešu literārās valodas vēstures pētījumi. Rīga: Zinātne.
Bērziņš, Ludis. 1940. Ievads latviešu tautas dzejā 1: Metrika un stilistika. Rīga: Latvijas Universitāte.
Brand, Johann Arnold. 1702. REYSEN, durch die Marck Brandenburg, Preuſſen, Churland, Liefland, Pleßcovien, Groß=Naugardien, Tweerien und Moſcovien. Wesel.
BW 3(3) = Krišjānis Barons, Henrijs Wissendorffs. 1909. Latwju Dainas 3(3), Pēterburga: Speests Ķeisariskās Sinibu akademijas speestawā.
BW 6 = Krišjānis Barons, Henrijs Wissendorffs. 1915. Latwju Dainas 6. Petrograda: Speests Ķeisariskās Sinibu akademijas speestawā.
Draviņš, Kārlis. 1943. Latviešu tautas dziesmas vecā holandiešu grāmatā, Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 7, 155.
Dunsdorfs, Edgars. 1962. Latvijas vēsture 1600–1710. Stokholma: Daugava.
Endzelīns, Jānis. 1923. Lettische Grammatik. Heidelberg: Carl Winter’s Universitätsbuchhandlung.
Endzelīns, Jānis. 1951. Latviešu valodas gramatika. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Freimanis, Jānis. 1933. Tautas dziesmu virkne. Filoloģijas materiāli. Rīga: Ramave.
Frischbier, H[ermann]. 1882–1883. Preussisches Wörterbuch. Ost- und westpreussische Provinzialismen in alphabetischer Folge. Berlin: Th. Chr. Fr. Enslin.
Grimm, Jacob, Wilhelm Grimm. 1864–1873. Deutsches Wörterbuch, Bd. 11: K. Digital edition: https://www.woerterbuchnetz.de/DWB?lemid=K14961 (13.10.2023).
Grimm, Jacob, Wilhelm Grimm. 1913–1936. Deutsches Wörterbuch, Bd. 23: U – umzwingen. Digital edition: https://www.woerterbuchnetz.de/DWB?lemid=U04412 (13.10.2023).
HC 1563 = [Anonymus]. 1563. Catechismus Oder Christlicher Vnderricht / wie der in Kirchen vnd Schulen der Churfrstlichen Pfaltz getrieben wirdt. Heidelberg: Mayer. (VD16 P 2166).
HC 1609 = [Anonymus]. Catechismus, oder Kurtzer Unterricht Christlicher Lehr, wie der in Kirchen und Schulen der Churfürstlichen Pfaltz getrieben wird. Heidelberg: Vögelin. (VD17 32:644304X).
Hock, Wolfgang, Anna Helene Feulner (in preparation). Die altlitauischen Kleintexte. Wiesbaden: Reichert.
Jansone, Ilga. 1997. Tulznu un varžacu nosaukumi latviešu valodas izloksnēs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa: Humanitārās un sociālās zinātnes 51(3/4), 47–55.
Karulis, Konstantīns. 1992. Latviešu etimoloģijas vārdnīca II: P–Ž, Rīga: Avots.
Kazakėnaitė, Ernesta. 2020. Pasargā no visa jauna jeb latviešu tēvreize S. Minstera kosmogrāfijas izdevumos. Baltu filoloģija 29(2), 55–87.
Kazakėnaitė, Ernesta. 2021. Nepamet mums grēkus mūsu jeb latviešu tēvreize 16. gs. pasaules aprakstos un tēvreižu krājumos. Baltu filoloģija 30(1/2), 4–25.
Kušķis, Jānis. 1998. Dialektālā pamata atspulgs XVI un XVII gadsimta rakstu morfoloģijā. Baltu filoloģija 8, 68–76.
Lautenbahs, Jēkabs. 1928. Prof. Dr. J. Lautenbaha Latviešu literatūras vēsture II. Rīga: Zemnieka Domas.
Luther, Martin. 1670. Catechismus Minor Germanico-Polonico-Lithvanico-Latinus […]. Knigsberg: Gedruckt und verlegt durch Friderich Reuſnern.
Luther, Martin. 1671. Enchiridion. Das ist der Kleine Catechismus Doctor Martin Luthers. Erffurdt: Hertz. (VD17 547:654427S).
LVDA = Alberts Sarkanis, Anna Stafecka (eds.). 2013. Latviešu valodas dialektu atlants = The atlas of the Latvian dialects. Fonētika = Phonetics. Rīga: LU Latviešu valodas institūts.
Mancelius, Georgius. 1638. Phraseologia Lettica […]. Zu Riga: Gedruckt vnnd Verlegt durch Gerhard Schröder.
Mazvērsītis, Jānis. 1942. Senlatvijas lopi. Darbs un Zeme 14, 322–323.
MEV = Karlis Mīhlenbahs, Jānis Endzelīns. Latviešu valodas vārdnīca. Digital edition: https://tezaurs.lv/mev/.
Ozols, Arturs. 1961. Latviešu tautasdziesmu valoda. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Ozols, Arturs. 1965. Veclatviešu rakstu valoda. Rīga: Liesma.
Paegle, Edvards. 1926. Leišu apģērbs 17. gadu simtenī. Latvijas Saule 42, 459–462.
Pāvulāns, Vilnis. 1971. Satiksmes ceļi Latvijā XIII–XVII gs. Rīga: Zinātne.
Pokrotniece, Kornēlija. 2012. Grēki un parādi – pamest vai piedot? (Ieskats latviešu senajās tēvreizēs). Baltistica VIII priedas, 111–122.
Reinharde, Hildegarde. 1938. 17. gadsimta latvju zemnieks. Zemgales balss 260, p. 3.
Rudzīte, Marta. 1964. Latviešu dialektoloģija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
Saareste, Albert, Arno Rafael Cederberg. 1925–1931. Valik eesti kirjakeele vanemaid mälestisi. Tartus: Akadeemiline Emakeele Selts.
Sarkanis, Alberts. 1985. Mobilais s baltu valodās. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis 10(459), 123–131.
Šinkūnas, Mindaugas. 2010. XVI–XVII amžiaus Mažosios Lietuvos raštų akcentografija. Daktaro disertacija. Vilnius.
Zanders, Ojārs. 1982. Aizmirstībai atkarots. Zvaigzne 16, 24–25.
Zēvers, Jānis. 1929. Vecas tēvreizes latviešu valodā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 12, 512–518.
Lejupielādes
Publicēts
Žurnāla numurs
Sadaļa
Licence
Autortiesības (c) 2023 Latvijas Universitāte
Šis darbs ir licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International licenci.