Limnonyms of the Turna Lake Group: Origin, Variants, Variability
DOI:
https://doi.org/10.22364/bf.32.04Keywords:
Turna lake group, limnonyms, origin of limnonyms, age of limonyms, variants of limnonymsAbstract
The article analyzes nine limnonyms of the Turna lake group in Northern Latvia, whose official names are Valdis (Valžezers), Kukris, Rūķis, Vircēlis, Andums, Vēršādiņa, Zūdainis, Trūdis and Mīzums, which show great variability, as well as the diversity of variants of both the same root and different names. All lakes, with the exception of Mīzums and Zūdainis, have names both with and without the nomendature word, for example Valdis/Valžezers, Rūkis/Rūķezers, Andums/Anduma ezers. Most of the lakes have different root names, such as Valdis and Pirmais ezers; Kukris and Kiekuru ezers, and Sloge, Gloage; Rūķis and Guoras ezers, and Glodis, Glūdes ezers; Vircēlis and Virdēlis, and Viruļa ezers; Zūdainis and Sūdainis and Sutainis.
The names of the four lakes can be traced back to Swedish survey maps of the 17th century. Only the name Valžezers and partially Vircēlis have survived from that time. The limnonym Guoris or Guoras ezers is also mentioned in people's memories and in indices of place names. For most names, information is available only from the 20s-30s of the 20th century.
The origin of almost all limnonyms is problematic. Several possible root solutions are proposed. It is hypothetically possible to associate the limnonym Valdis (Valžezers) with the German language. Common names associated with the Estonian language are Kukris, resp., Kukuru ezers, Vircēlis, Sūdainis, Trūdis and Anduma ezers. More or less reliable parallels can be found in Latvian for several hydronyms. In the nomination of several lakes, the term 'dirty, brownish, also smelly (water)' dominates, for example Sūdainis, Trūdis, Vircēlis, Mīzums. The names Rūkis, Kukris, Guoras ezers can be associated with household names.
Since all the lakes of the Turna lake group are relatively close to each other, name mixing is also typical, when the same name is attributed to different lakes in different sources.
References
Avotiņa, Ruta. 1984. Latvijas PSR ūdenstilpju nosaukumi. Īsa izziņa. 1.–6. burtn. Sastādītāja Ruta Avotiņa. Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte.
Balode, Laimute. 1985. Obrazovanie nazvanij ozer Latvijskoj SSR. Dissertacija na soiskanije učenoj stepeni kandidata filologičeskih nauk. Rīga.
Boiko, Kersti. 1993. Baltijas jūras somu ģeogrāfiskie apelatīvi un to relikti Latvijas vietvārdos. Disertācija filoloģijas doktora grāda iegūšanai. Rīga.
Civillikums 2023 = Civillikums ar 2023. gada papildinājumiem. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/225418-civillikums
Dunsdorfs, Edgars. 1974. Der grosse schwedische Kataster in Livland 1681–1710. Kartenband. Stockholm: Almqvist & Wiksell.
Kallasmaa, Marja et al. 2016. Eesti kohanimeraamat. Tallinn: Eesti keele sihtasutus.
EH I–II = Endzelīns, Jānis, Edīte Hauzenberga. Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai 1.–2. sējums. Rīga, 1934–1946.
ĒIV I–III = Kagaine, Elga, Silvija Raģe. Ērģemes izloksnes vārdnīca. 1–3. sēj. Rīga: Zinātne, 1977–1983.
EMS = Eesti murrete sõnaraamat. Pieejams: http://www.eki.ee/dict/ems
Endzelīns, Jānis. 1934. Die lettländischen Gewässernamen. Jānis Endzelīns. Darbu izlase, III sēj., 2. daļa. Rīga: Zinātne, 1980, 162–194.
ezeri.lv = Latvijas ezeru portāls. Pieejams: https://www.ezeri.lv
Grimm, Jacob; Wilhelm Grimm. 1907. Deutsches Wörterbuch von Jacob Grimm und Wilhelm Grimm. XIII. Band, Lfg 6. wahrnehmen–waldig. Erscheinungsjahr: 1907, Bearbeiter: K. v. Bahder; digitalisierte Fassung im Wörterbuchnetz des Trier Center for Digital Humanities, Version 01/23. Pieejams: https://www.woerterbuchnetz.de/DWB?lemid=W03296. Skatīts 19.03.2023. (Anfang des Artikels: Bd. 27, Sp. 1072, Z. 28)
Grimm, Jacob; Wilhelm Grimm. 1908. Deutsches Wörterbuch von Jacob Grimm und Wilhelm Grimm. XIII. Band, Lfg 7. waldicht–wallung. Erscheinungsjahr: 1908, Bearbeiter: K. v. Bahder; digitalisierte Fassung im Wörterbuchnetz des Trier Center for Digital Humanities, Version 01/23. Pieejams: https://www.woerterbuchnetz.de/DWB?lemid=W03950. Skatīts 19.03.2023. (Anfang des Artikels: Bd. 27, Sp. 1154, Z. 76)
Hupel, August Wilhelm. 1782. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Gesammelt und herausgegeben durch August Wilhelm Hupel. Dritter und letzter Band. Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. Riga: Johann Friedrich Hartknoch.
Igaunijas toponīmu datubāze. Pieejams: http://xgis.maaamet.ee
Jansone, Ilga. 2013. Finnicisms in the place-names of Ērģeme parish (Latvia). Linguistica Uralica 49/2, 81–95. Pieejams: http://www.kirj.ee/public/Linguistica_Uralica/2013/issue_2/ling-2013-2-81-95.pdf
Karte 1793 = Mellin, Ludwig August von. Der Walcksche Kreis. Riga: Johann Friedrich Hartknoch. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/viewer/image-map?h=50914
Karte 1839 = Specialcharte von Livland in 6 Blättern. [Dorpat]: Livländishe Gemeinnützige und Ökonomische Societät. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/viewer/image-map?h=50746
Karte 1915 = 1915. gada armijas ģenerālštāba kartes Wolmar : Gouvernement Kurland : Gouvernement Livland : Reihe VII, Blatt 5. Kartographische Abteilung des Stellvertretenden Generalstabes des Armee. 1915. Pieejams: https://dom.lndb.lv/data/obj/file/20462086.jpg
Karte 2023 = Karšu pārlūks. Pieejams: https://kartes.lndb.lv/viewer/map?b=7&x=2863938&y=7914003&z=14
Kavacs, Jurģis. 1993. Valkas rajons. Dabas objektu nosaukumu vārdnīca. Rīga: Latvijas Universitāte.
Kavacs, Guntis. 1998. Latvijas daba, enciklopēdija. Atb. red. Guntis Kavacs. 5. sēj. Rik–Ulm. Rīga: Preses nams.
KNR = Eesti kohanimeraamat. Pieejams: http://www.eki.ee/dict/knr
Konv IV = Latviešu konversācijas vārdnīca, IV sēj. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1929–1930.
Konv VIII = Latviešu konversācijas vārdnīca, VIII sēj. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1932–1933.
LaVI vietv = LU Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēka.
LD = Latvju Dainas. K. Barona un H. Visendorfa sakārt., 1.–6.sēj., Jelgava, Pēterburga, 1894–1915.
LĢIA 2023 = Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāze. Publiskā versija, 8. izdevums. Pieejams: https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt
LME I = Latvijas PSR mazā enciklopēdija, I sēj. Rīga: Zinātne, 1967.
LVV 1 = Endzelīns, Jānis. Latvijas PSR vietvārdi. 1. daļa, 1. sējums. A–J. Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1956.
LVV 2 = Endzelīns, Jānis. Latvijas PSR vietvārdi. 1. daļa, 2. sējums. K–O. Rīga: LPSR ZA izdevniecība, 1961.
LVVA = Latvijas Valsts vēstures arhīvs. Vidzemes un Latgales evaņģēliski luterisko draudžu metriku grāmatas, Ērģemes draudze, 235. fonds, 3. apraksts, 75. lieta. (1718–1741).
LVV R = Latvijas vietvārdu vārdnīca. R. Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2013.
ME = Mīlenbahs, Kārlis. Latviešu valodas vārdnīca. Rediģējis, papildinājis, turpinājis J. Endzelīns. I–IV sējums. Rīga, 1923–1932.
Salnais, Voldemārs; Aleksandrs Maldups. 1935. Pagastu apraksti. Pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem. Rīga: Valsts statistiskās pārvaldes izdevums.
SES = Soome-eesti suursõnaraamat. Pieejams: www.eki.ee/dict/fie
Siliņš, Klāvs. 1990. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne.
Thomsen, Wilhelm. 1890. Beröringer mellem de finske og de baltiske (litauisk-lettiske) Sprog. En spraghistorisk Undersøgelse. København: Bianco Lunos Kgl. Hof-Bogtrykkeri.
VV = Valdības Vēstnesis. Latvijas valdības oficiāls laikraksts. 1919–1940. Pieejams: http://periodika.lv/#periodicalMeta:187;-1
Wiedemann, Ferdinand Johann. 1973. Eesti-saksa sõnaraamat. Neljas, muutmata trükk teisest, Jakob Hurda redigeeritud väljaandest. Tallinn: Valgus.
Downloads
Published
Issue
Section
License
Copyright (c) 2023 University of Latvia
This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial 4.0 International License.